Valodas un zināšanu filozofijas atziņās balstīta tiesību normu interpretācija

Abstract

Tiesību normu interpretācija ir viena no jurista ikdienas darbībām. Tā ne vien aizpilda lielāko daļu jurista darba, bet arī ir viens no spēcīgākajiem instrumentiem juridisko argumentu klāstā. Tomēr Latvijas tiesību literatūrā līdz šim nav analizēta tiesību interpretācijas filozofiskā puse. Šādas analīzes neesamība nozīmē, ka maz ir aplūkoti valodas aspekti, epistēmiskās spējas un pieejas realitātei ierobežojumi, kas veido moderno interpretācijas teoriju. Maģistra darbā, piemērojot filozofisku un starpdisciplināru metodi, aplūkoti galvenie interpretācijas metodoloģiskie principi, ieskicēta interpretācijas daba un metode kā arī norādītas, un kritiski aplūkotas, darbības, kuras ietilpst mūsdienu juridiskajā diskursā, taču nav interpretācija. Tāpat darbu caurvij daudzlīmeņu pārvaldes ietekme uz mūsdienu interpretāciju.

Interpretation of legal norms is one of the daily activities of a lawyer. Not only does it fill most of a lawyer's job, but it is also one of the most powerful tools in the domain of legal arguments. However, the philosophical side of legal interpretation has not been analyzed in the Latvian legal literature so far. The absence of such an analysis means that little attention has been paid to the aspects of language, epistemic abilities, and limitations of access to reality that make up modern theory of interpretation. Applying a philosophical and interdisciplinary method, the main methodological principles of interpretation are considered, the nature and method of interpretation are outlined, as well as other acts of legal argumentation that are part of modern legal discourse but are not interpretation are indicated and critically examined. The influence of multilevel governance on modern interpretation also permeates the work.