Jaunākā pirmsskolas vecumposma bērnu sociālo prasmju veicināšana rotaļā

Abstract

Bakalaura darba temats: “Jaunākā pirmsskolas vecumposma bērnu sociālo prasmju veicināšana rotaļā”. Darba autore: Ramona Pujāte. Darba mērķis ir teorētiski analizēt un praktiski pētīt jaunākā pirmsskolas vecumposma sociālo prasmju veicināšanas iespējas rotaļā. Lai tiktu sasniegts mērķis darba autore ir pētījusi un analizējusi literatūru par sociālo prasmju nozīmi, raksturojumu jaunākajā pirmsskolas vecumposmā. Tika analizēta literatūra par rotaļu ietekmi sociālo prasmju attīstībā, lai izzinātu, kuri rotaļu veidi ir visbūtiskākie jaunākajā pirmsskolas vecumposmā, lai veiksmīgāk veicinātu bērnos sociālās prasmes. Par teorētiskās literatūras bāzi tika izmantoti vairāki autoru pētījumi, kā Randoha, A. Vītola, D. (2016), Kaņepēja, R. Gaugere, Z. (2012), Irbe, A. Lindenberga, S. (2017), Žurilo U., D. (2019), Dzintere, Dz. Stangaine, I. (2012), u.c. Empīriskajā pētījumā tika veikta aptauja ar anketēšanas metodi, kurā ietverti bija 7 jautājumi, no kuriem 5 ir slēgta tipa jautājumi un 2 ir atvērta tipa jautājumi. Tika noskaidroti nozīmīgi dati: Jaunākajā pirmsskolas vecumposmā, pēc pedagogu domām, vislielākās grūtības sagādā prasme dalīties rotaļlietām, mantām. Vislabāk sociālās prasmes tiek veicinātas caur radošajām jeb simboliskajām rotaļām. Tā kā anketēšanas metodei ir zema atbilžu ticamība, tika veikts pedagoģiskais novērojums grupā. Vērojot bērnus darbībā tika noteikts sociālo prasmju līmenis grupai kopumā un katram bērnam atsevišķi pēc izvirzītajiem kritērijiem. Tika secināts, ka prasme dalīties ar rotaļlietām, mantām, materiāliem un pārtiku bērniem sagādā vislielākās grūtības. Kā arī vienlīdz vidējzemus rādītājus pētāmajā grupā uzrādīja prasme iesaistīties kopīgās grupas rotaļās, lomu rotaļās un prasme vērot citu bērnu darbības un rotaļāties blakus. Izzinot teorētisko literatūru par rotaļu kā sociālo prasmju veicinātāju, kā arī analizējot aptaujas anketā iegūtos datus, tika secināts, ka radošās rotaļas ir tās, kuras vistiešāk veicina sociālo prasmju attīstību. Tika veikts pedagoģiskais novērojums bērnu radošo rotaļu darbībā, analizēta bērnu sociālo prasmju attīstība pēc izstrādātajiem kritērijiem pētījuma beigās. Analizējot iegūtos datus, var secināt, ka izvirzītā hipotēze ir apstiprinājusies: Jaunākā pirmsskolas vecumposma bērnu sociālās prasmes attīstās sekmīgāk, ja pedagogs, sociālās prasmes veicināšanā, ikdienas rotaļdarbībā izmantos bērnu vecumposmam un interesēm atbilstošas rotaļas. Bakalaura darba apjoms ir 61 lpp., ietver 4 tabulas, 9 attēlus, izmantoti 50 literatūras avoti un pievienoti 3 pielikumi. Atslēgas vārdi: sociālās prasmes, jaunākais pirmsskolas vecumposms, rotaļas, radošās rotaļas.

Topic of bachelor’s thesis: “Youngest preschool children’s social skills development by play”. Author of thesis: Ramona Pujate. The aim of thesis is to theoretically analyze and practically study the possibilities of promoting social skills in the youngest preschool age while playing. In order to achieve the goal, the author of thesis has studied and analyzed various literature on the importance of social skills, characteristics in the youngest preschool age. The literature was analyzed in order to find out which types of play are the most essential in the youngest preschool age, in order to more succesfully promote children’s social skills. Several authors’ studies were used as the basis of theoretical literatture, such as Randoha, A. Vītola, D. (2016), Kaņepēja, R. Gaugere, Z. (2012), Irbe, A. Lindenberga, S. (2017), Žurilo U., D. (2019), Dzintere, Dz. Stangaine, I. (2012), et al. On empirical study, a survey was conducted using the questionnaire method with 7 questions, 5 of then are closed – type questions and 2 of then are open – type questions. Important data was found: In the youngest preschool age, according to pedagogues, the greatest difficuly is the ability to share toys and belongings. Social skills are questionnaire method has low reliability of answers, a pedagogical observation was conducted in a group. By observing the children in action, the level of social skills was determined for the group as a whole and for each child separately according to the set criteria. It was concluded that the ability to share toys, belongings, materias and food is the most difficult for children. Equally low indicators were shown in the research group for ability to participate in joint group games, role plays and ability to observe the actions of other children and play next to them. After studying the theoretical literature on play as a promoter of social skills, as well as analyzing the data obtained in the survey questionnaire, it was concluded that creative play is the one that most directly contributes to the development of social skills. Pedagogical observation was made in the activities of children’s creative games. The development of children’s social skills was analyzed according to the developed criteria at the end of the study. After analyzing the obtained data, it can be concluded that the proposed hypothesis has been confirmed: the social skills of children of the youngest preschool age develop more successfully if the pedagogue, while promoting social skills, uses games appropriate to the children’s age and interests in daily play activities. The volume of the bachelor thesis is 61 pages, includes 4 tables, 9 images, 50 literature sources are used and 3 appendices are added. Keywords: social skills, youngest preschool age, play, creative play.