Pilsoniskās līdzdalības prasmju pilnveidošana sociālājās zinībās pamatskolā (7.-9.klasē)

Abstract

Saistībā ar demokrātijas lejupslīdes procesu, kad ir padziļinājusies plaisa starp lēmumu pieņēmējiem un sabiedrību, ir būtiski runāt par pilsoniskās līdzdalības lielo nozīmi. Lai pilsoniskā līdzdalība tiktu realizēta ir nepieciešamas ne tikai zināšanas, bet arī prasmes tās pielietot. Pilsoniskā līdzdalība pēc būtības ir kompleksa, tai nepieciešamās prasmes nav apgūstamas īsā laika periodā. Tās tiek pilnveidotas gan ģimenē, gan izglītības iestādē. Prasmju nozīme tiek īpaši uzsvērta un aktualizēta ne tikai akadēmiskajā vidē, bet arī attīstības plānošanas dokumentu izstrādē Latvijā. Maģistra darba mērķis ir izstrādāt stundu programmu 7.-9. klašu skolēniem pilsoniskās līdzdalības prasmju pilnveidošanai. Maģistra darbā pētījuma veikšanai tika izmantots jaukts pētījuma dizains, kas paredz gan kvalitatīvu, gan kvantitatīvu metožu izmantošanu. Darba izstrādes gaitā tika kombinētas šādas pētniecības metodes – literatūras un avotu analīze, aptauja (kvantitatīvā pētījuma metode), daļēji strukturētas, padziļinātās intervijas (kvalitatīvā pētniecības metode), atvērtā kodēšanas metode kā interviju analīzes metode un ekspertatzinumu metode (kvalitatīvā pētījuma metode). Rezultātā tika iegūti kritiskie aspekti pilsoniskās līdzdalības prasmju pilnveidē. Pamatojoties uz šiem aspektiem, tika izveidot mācību programma. Maģistra darbu veido 109 lappuses, 7 attēli un 2 tabulas. Darbā analizēti 70 informācijas avoti un pievienoti 7 pielikumi.

Due to the process of democratic decline, the gap between decision-makers and the society has widened, it is important to talk about the significant importance of civic engagement. Civic engagement requires not only knowledge, but also the skills to apply it. Civic engagement is complex in nature and the skills it requires cannot be acquired in a short period of time. These skills are improved both the family and in the educational institution. The importance of skills is particularly emphasised and highlighted not only in academia, but also in the development planning documents in Latvia. The aim of the master thesis is to develop a lessons program for pupils in grades 7-9 to improve civic engagement skills. The research design used for the master's thesis is a mixed research design, which involves the use of both qualitative and quantitative methods. During the development of the work, the following research methods were combined: literature and source analysis, survey (quantitative research method), semi-structured, in-depth interviews (qualitative research method), open coding as a method of interview analysis and expert opinion method (qualitative research method). The results were critical aspects in the development of civic engagement skills. The lessons program was created based on the research results. The master thesis consists of 109 pages, 7 figures and 2 tables. The thesis analyses 70 sources of information and includes 7 annexes.