Depresijas simptomu izplatība universitātes studentiem, kuri piedalās ikdienas fiziskajās aktivitātēs

Abstract

Nosaukums: Depresijas simptomu izplatība universitātes studentiem, kuri piedalās ikdienas fiziskajās aktivitātēs Autors: Leo El-Achkar Darba vadītājs: Andis Užāns, MD Darba aktualitāte: Depresīvi simptomi negatīvi ietekmē cilvēka garīgo stāvokli un labizjūtu. Ilgstoši šie simptomi var izraisīt klīnisku depresiju. Depresijas simptomi var būt plašā spektrā no viegliem līdz tādiem, kur dominē domas par pašnāvību. Fiziskā aktivitāte var dažādi ietekmēt depresīvu simptomu izpausmi atkarībā no pacienta vecuma, mobilitātes, fiziskās slodzes vai citiem stresa faktoriem. Mērķis: tika veikta tiešsaistes aptauja, lai izpētītu depresijas simptomu izplatību galvenokārt studentiem, kuri piedalās ikdienas fiziskajos treniņos. Dati tika iegūti un apkopoti, lai izprastu depresijas simptomu izplatību. Lai to izdarītu, mēs izmantojām vienvirziena ANOVA, neatkarīgu paraugu t-testu un PHQ-9, lai noskaidrotu fiziskās aktivitātes līmeņa atšķirības saistībā ar aktivitātes veidu, vecumu, izcelsmes valsti un ģimenes stāvokli. Materiāli un metodes: Lai savāktu datus, tika izveidota anonīma anketa, kas ietver jautājumus par pacientu vispārējo dzīves situāciju, fizisko aktivitāti un depresijas skalu (PHQ-9). Aptauja tika izveidota angļu valodā un respondenti tika uzrunāti , izmantojot sociālos medijus un citas tiešsaistes platformas. Kopumaā tika iegūti 63 dalībnieku rezultāti, kas tika analizēti, izmantojot IBM SPSS statistiku. Visi dalībnieki tika informēti, ka viņu atbildes ir anonīmas. Rezultāti: mēs pētījām depresijas rādītājus starp studentiem no dažādām izcelsmes valstīm un vecuma grupām, atšķirības starp dzimumiem un fizisko vingrinājumu veida. Tika noteiktas statiski ticamas atšķirības depresijas rādītājos starp studejošajiem no dažādām valstīm F (5,56) = 2,55, p (0,038) <0,05. Otra atšķirība bija , ka tiem , kuri piedalās fiziskajās aktivitātēs, salīdzinot ar tiem, kuri to nedara, depresijas rādītāji atsķiras, var teikt, ka pastāv statistiski nozīmīga atšķirība starp tiem, kuri nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm un tiem, kuri nenodarbojas, vidējo depresijas rādītāju t (60) = 2,32, p<,05 ( divpusējais T-tests). Secinājums: fiziskās aktivitātes un valsts, no kuras studenti ieradušies, bija visspēcīgākie depresijas rādītāja pieauguma prognozētāji.

Title: The Prevalence Of Depression Symptoms In Higher Education Students Who Participate In Routine Physical Training Author: Leo El-Achkar Supervisor: Andis Užāns, MD Background: Depressive symptoms negatively affect a person's mental state and well-being. Prolonged, these symptoms can lead to clinical depression. Symptoms of depression can range from mild to suicidal. Physical activity can have different effects on the manifestation of depressive symptoms, depending on the patient's age, mobility, exercise or other stress factors. Objective: An online survey was conducted to study the prevalence of depressive symptoms on mainly students who participate in routine physical training. The data was done by gathering data to understand the prevalence of developing depressive symptoms. To do so, we used one-way ANOVA, Independent Sample t-test to screen the results for mean depression score in level of physical activity, type of activity, age, nationality, or family status. And to assess the depressive symptom we used PHQ-9. Materials And methods: An anonymous google form questionnaire which include questions of patients general living situation, physical activity and depression scale (PHQ-9). The questioner was distributed in English using social media and other online platforms. The results of 63 participants was analysed using IBM SPSS statistics. All participants was informed that their answers is anonymous. Results: We investigated depression rates among students from different countries of origin and age groups, differences between genders and type of physical exercise. Statistically reliable differences in depression scores were found between students from different countries F (5,56) = 2.55, p (0.038) <0.05. The second difference was that those who participate in physical activities compared to those who do not have different depression scores, it can be said that there is a statistically significant difference between those who engage in physical activities and those who do not engage in the mean depression score t (60) = 2.32, p<.05 (two-tailed T-test). Conclusion: Physical activity and country of origin of students were the strongest predictors of increased depression score.