Dzīvesspēka saistība ar emociju regulāciju un uztverto sociālo atbalstu

Abstract

Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot kādas saistības pastāv starp dzīvesspēku, emociju regulāciju un uztverto sociālo atbalstu. Pētījumā piedalījās 168 pilngadīgi respondenti (141 sieviete un 27 vīrieši), kuri aizpildīja Dzīvesspēka aptauju pieaugušajiem (RSC – Resilience Scale of Adults (Friborg et al., 2005)), Emociju regulācijas aptauju (Emotion Regulation Questionnaire – ERQ (Gross & John, 2003)), kā arī Uztvertā sociālā atbalsta aptaujas Daudzdimensionālā uztvertā sociālā atbalsta skalu (Multidimensional scale of perceived social support /MSPSS/, Zimet et al., 1988). Pētījumā secināts, ka dzīvesspēks ir pozitīvi saistīts gan ar emociju regulācijas stratēģijas – kognitīvā pārvērtēšana izmantošanu, bet ar emocionālās izpausmes apspiešanu dzīvesspēks uzrāda statistiski nozīmīgu, negatīvu sakarību. Dzīvesspēks ir pozitīvi un statistiski nozīmīgi saistīts ar uztverto sociālo atbalstu. Pētījuma rezultāti neuzrāda emociju regulācijas un uztvertā sociālā atbalsta saistības.

The aim of the bachelor’s thesis was to find out whether there is a link between psychological constructs, resilience, emotion regulation and perceived social support and to study and explore the relationship between them. The sample of the study consists of 168 participants (141 women and 27 men). All respondents were asked to complete three questionnaires: Resilience Scale of Adults (Friborg et al., 2005), Emotion Regulation Questionnaire (Gross & John, 2003) and Multidimensional Social Support Scale (Zimet et al., 1988). The result of study concludes that resilience had positive correlation between the strategy of emotional regulation - cognitive reappraisal but with the emotional suppression resilience shows a statistically significant negative relationship. Resilience is positively and statistically relevant to perceived social support. The results of the study do not show no commitment to emotion regulation and perceived social support.