Pediatrijas spēles sesijas ietekme uz pirmsoperācijas trauksmi bērniem un viņu vecākiem

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pediatrijas spēles sesija mazina pirmsoperācijas trauksmi bērniem, kuriem paredzēts izmeklējums anestēzijā, un viņu vecākiem. Tostarp mērķis bija noskaidrot, vai pastāv saistība starp vecāka un bērna pirmsoperācijas trauksmi, vajadzību pēc informācijas un pirmsoperācijas trauksmi, un bērna informētību par to, kādēļ viņš atrodas slimnīcā un pirmsoperācijas trauksmi. Pētījumā piedalījās 50 bērna un vecāka pāri (bērns un viņa pavadošā persona slimnīcā, kura pētījuma ietvaros bija bērna tēvs vai māte), kuri nesaņem pediatrijas spēles sesiju pirms plānota izmeklējuma anestēzijā un 54 bērna un vecāka pāri (bērns un viņa pavadošā persona slimnīcā, kura pētījuma ietvaros bija bērna tēvs vai māte), kuri pirms plānota izmeklējuma anestēzijā saņem pediatrijas spēles pakalpojumu. Pētījuma dalībniekiem izmeklējuma dienā pirms izmeklējuma vai pirms izmeklējuma un pēc pediatrijas spēles sesijas ar Amsterdamas pirmsoperācijas trauksmes un informētības skalu (Amsterdam preoperative anxiety and information scale) (Boker et al., 2002), Jauno vizuālo trauksmes seju skalu (A novel visual facial anxiety scale) (Cao et al., 2017) un atvērtu jautājumu tika lūgts novērtēt vecāka, vecāka vērtēto bērna un paša bērna satraukumu, vajadzību pēc informācijas un informētību par gaidāmo procedūru. Pētījuma rezultāti parāda, ka nav statistiski nozīmīgas atšķirības pirmsoperācijas trauksmes līmenī grupā, kas saņēma un grupā, kas nesaņēma pediatrijas spēli, līdz ar to, šī pētījuma ietvaros hipotēze, ka pediatrijas spēles sesija mazina pirmsoperācijas trauksmi bērniem un viņu vecākiem, neapstiprinās. Tajā pašā laikā tika atrasta nozīmīga saistība starp informāciju un pirmsoperācijas trauksmi. Turpmākos pētījumos būtu nepieciešams ņemt vērā arī tādus mainīgos faktorus, kā bērna iepriekšēja pieredze, diagnoze, nākotnes prognozes un personības iezīmes, kas palīdzētu izvērtēt, kuriem bērniem pediatrijas spēle var būt efektīvs veids, kā mazināt trauksmi. Nākamo pētījumu dizainā būtu nepieciešams iekļaut vairāk mērījumus, kā, piemēram, trauksmes līmeni ne tikai pēc pediatrijas spēles, bet arī pirms tās un pēc veiktā izmeklējuma. Būtu vēlams arī novērtēt sāpju intensitāti pēc izmeklējuma, lai atbildētu uz jautājumu, vai trauksmes mazināšana pirms izmeklējuma prognozē mazākas izjustās sāpes pēc tā.

The aim of the study was to find out whether a pediatric play session reduces preoperative anxiety in children who have planned examination under anesthesia and their parents. Also, to find out whether there is a correlation between parent and child preoperative anxiety, need for information and preoperative anxiety, and the child's level of understanding why he is in the hospital and preoperative anxiety. The study includes 50 child-parent pairs (the child and his accompanying person in the hospital, who all are child's father or mother) who do not receive a pediatric play session before planned examination under anesthesia and 54 child-parent pairs (the child and his accompanying person in the hospital who all are child's father or mother) who have a pediatric play session before planned examination under anesthesia. To measure the level of need for information and preoperative anxiety study participants on the day of the examination before the examination or before the examination and after a pediatric play session filled Amsterdam preoperative anxiety and information scale (Boker et al., 2002). A novel visual facial anxiety scale (Cao et al., 2017) was used to measure child’s level of understanding why he or she is at the hospital an open-ended question was asked. The results of the study show that there is no statistically significant difference in the level of preoperative anxiety between the group that received and the group that did not receive the pediatric play. Within the research, the hypothesis that the pediatric play session reduces preoperative anxiety in children and their parents is not confirmed. At the same time, a significant relationship is found between information and preoperative anxiety. Future research should also consider variables such as the child's experience, diagnosis, future predictions, and personality traits to help evaluate for whom paediatric play may be most effective way to reduce anxiety. The design of future studies should include more measurements, such as anxiety levels not only after the paediatric play, but also before and after the examination. It would also be necessary to assess post-examination pain intensity to answer the question of whether reduced pre-examination anxiety predicts less post- examination pain.