Attālinātā darba pieredzes saistība ar darba autonomijas izjūtu telekomunikācijas jomas darbiniekiem

Abstract

Covid-19 pandēmija kardināli izmainīja attālinātā darba nozīmi telekomunikācijas jomas ofisa darbiniekiem, kuriem neatkarīgi no apstākļiem jācenšas nodrošināt sakaru nepārtrauktību, par cik tas ir kritiski svarīgi dažādās darba sfērās. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai attālinātais darbs saistās ar augstāku darba autonomijas līmeni biroja telekomunikācijas jomas darbiniekiem. Tika aptaujāti 245 telekomunikācijas jomas biroja darbinieki, no kuriem 227 atbilda izlases kritērijiem (147 vīrieši un 80 sievietes). Izlases dalībniekus iedalīja pēc to darba pienākumiem divās grupās- tehnoloģiskais un klientu apkalpošanas virziens. Pētījumā tika noskaidrots, ka attālinātais darbs pats par sevi negarantē augstāku darba autonomijas izjūtu, to būtiskāk izskaidro pozīcija, kurā darbinieks darbojās, kā arī iespēja ietekmēt lēmumu, kur veikt savus darba pienākumus. Turpmākajos pētījumos būtu jāapsver iespēju izdalīt atsevišķi jaunu darba autonomijas dimensiju par fiziskās darba vietas izvēli. Papildus tika noskaidrots, ka uztvertā darba autonomijas izjūta augstāka ir tehnoloģiskā virzienā strādājošajiem darbiniekiem, statistiski nozīmīga pozitīva korelācija ir tieši ar darba metožu un darba laika autonomiju, savukārt klientu apkalpošanas sektorā strādājošajiem ir statistiski nozīmīga negatīva korelācija ar darba laika autonomiju. Vīriešu un sieviešu grupās statistiski nozīmīgu atšķirību nav uztvertajā darba autonomijas līmenī. Diskusijas sadaļā tiek apspriesti rezultāti un izteikti ieteikumi turpmākajiem pētījumiem.

The Covid 19 pandemic has radically changed the importance of remote work for telecommunication (telecom) office workers, who need to ensure the continuity of communication regardless of global circumstances, because communication is crucial in many areas of life. The aim of the study was to find out whether remote working is associated with a higher level of work autonomy for telecom employees. A questionnaire was filled by 245 telecom office workers, of which 227 met the sample criteria (147 men and 80 women). The participants in the sample were divided into two groups according to their work area - technical and customer service. The study found that remote work in itself did not guarantee a higher level of work autonomy. A more important factor was the job position the worker was in and the freedom to decide where to work. Further research should consider the possibility of distinguishing a new dimension of work autonomy in relation to the choice of physical place of work. In addition, the perceived sense of work autonomy was found to be higher among technical workers. There was a statistically significant positive correlation between work method autonomy and work scheduling autonomy for technical workers, while for customer service workers, there was a statistically significant negative correlation with work scheduling autonomy. There are no statistically significant differences in the perceived level of work autonomy between male and female groups. The discussion chapter discusses the findings and makes recommendations for future research.