Dzīvesspēks un darba pašefektivitāte attālinātā darba apstākļos

Abstract

Pētījuma mērķis bija izpētīt kāda ir saistība starp dzīvesspēku un darba pašefektivitāti attālinātā darba apstākļos. Pētījumā piedalījās 54 respondenti vecumā no 27 līdz 68 gadiem, kuri strādā attālinātu vai daļēji attālinātu darbu, un ir algoti darbinieki organizācijā. Pētījumā izmantotas divas aptaujas : Dzīvesspēka aptauja pieaugušajiem (Resilience Scale of Adults (RSA), Hjemdal et al., 2001; Friborg et al., 2003; Friborg et al.,2005), un E-darba pašefektivitātes skala (e-Work Self-Efficacy Scale, Tramontano et al., 2021), kura adaptēta latviešu valodā pētījuma ietvaros. Izmantojot Spīrmena korelācijas metodi, tika konstatētas statistiski nozīmīgas pozitīvas saistības starp dzīvesspēku un darba pašefektivitāti attālinātā darba apstākļos.

The aim of the study was to find out whether there is a link between resilience and work self-efficacy in a remote work conditions. The sample of the study consists of 54 respondents aged 27 to 68 years, who work remotely or semi-remotely and are salaried employees of the organisation. Two research methods were used in this study: Resilience Scale of Adults (RSA), (Hjemdal et al., 2001; Friborg et al., 2003; Friborg et al.,2005) and e-Work Self-Efficacy Scale (Tramontano et al., 2021), adapted in the study. Using Spearman's correlation method, a statistically significant positive correlation was found between resilience and work self-efficacy in a remote work conditions.