Pusaudžu vardarbības izpausmes pret vecākiem un to saistība ar vecāku kompetences izjūtu un vecāku audzināšanas stiliem
Author
Petrova, Iveta
Co-author
Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Advisor
Strika, Evija
Date
2023Metadata
Show full item recordAbstract
Bakalaura darba pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv statistiski nozīmīgas sakarības starp vecāku uztvertās pusaudža vardarbības izpausmēm pret vecākiem saistību ar vecāku kompetences izjūtu un vecāku audzināšanas pieejām, kā arī, vai pastāv atšķirības saistībās starp māšu un tēvu vērtējumiem par vecāku uztvertās pusaudžu vardabības izpausmēm pret vecākiem. Pētījumā piedalījās 150 pusaudžu vecāki, 100 mātes un 50 tēvi, kuru bērni ir vecumā no 12 – 15 gadiem. Pētījumā izmantotās metodes: Alabamas audzināšanas aptauja (The Alabama Parenting Questionnaire (APQ), Frick, Shelton, & Wooton, 1996), kuras adaptāciju latviešu valodā 2006. gadā veikusi L. Kalniņa sava maģistra darba ietvaros (Kalniņa, 2006); Vecāku kompetences izjūtas skala (Parenting Sense of Competence Scale, (PSOC), Johnston & Mash, 1989), kuru latviešu valodā adaptējušas Inga Skreitule-Pikše un Sandra Sebre 2008. gadā (Skreitule-Pikše&Sebre, 2008), Aptauja “Bērnu vardarbība pret vecākiem”, versija vecākiem (Child-to-Parent Violence Questionnaire (CPV-Q-P) Parents’ Version, Contreras, León, & Cano-Lozano, 2020), bakalaura darba ietvaros aptaujas tulkojumu latviešu valodā veikusi šī darba autore Iveta Petrova (Petrova, 2022). Pētījumā iegūtie rezultāti uzrādīja, ka pastāv statistiski nozīmīgas negatīvas sakarības starp vecāku kompetences izjūtu un vecāku uztvertās pusaudža vardarbības vairākām izpausmēm uzvedībā gan pret tēviem, gan pret mātēm. Statistiski nozīmīgas sakarības pastāv starp vecāku audzināšanas pieejām pretrunīga disciplinēšana un fiziska sodīšana gan tēviem, gan mātēm ar uztvertās pusaudža vardarbības vairākām izpausmēm uzvedībā. Mātēm pastāv statistiski nozīmīgas negatīvas sakarības starp pozitīvas audzināšanas un iesaistīšanās ar uztverto no pusaudža vērsto instrumentālu agresiju. Tēviem pastāv statistiski nozīmīgas sakarības starp sliktu uzraudzību un uztverto no pusaudža fizisko vardarbību. Mainīgo lielumu saistībās atklājas statistiski nozīmīgas saistību atšķirības starp māšu un tēvu vērtējumiem par vecāku uztvertās pusaudžu vardabības izpausmēm pret vecākiem, mātēm ir ciešāka saistība starp savu vērtējumu par pusaudža vērsto reaktīvo agresiju un izjusto neapmierinātību pildot mātes pienākumus, nekā tēviem. The objective of the study was to find out whether there are statistically significant relationships between the manifestations of adolescent violence perceived by parents, the relationship with the sense of parental competence and parenting approaches, as well as whether there are differences in the relationship between mothers' and fathers' assessments of the manifestations of adolescent violence perceived by parents. The study involved 150 adolescents’ parents, 100 mothers and 50 fathers, of adolescents aged 12 to 15 years old. The methods used in the research: The Alabama Parenting Questionnaire (APQ), (Frick, Shelton, & Wooton, 1996), adapted in Latvian by L. Kalniņa in 2006 as part of her master's thesis (Kalniņa, 2006); Parental competences the Parenting Sense of Competence Scale (PSOC), (Johnston & Mash, 1989), adapted in Latvian by Inga Skreitule-Pikše and Sandra Sebre in 2008 (Skreitule-Pikše & Sebre, 2008), Child-to-Parent Violence Questionnaire (CPV-Q-P) Parents' Version (Contreras, León, & Cano-Lozano, 2020), the translation of the questionnaire into Latvian was made by the author of this work, Iveta Petrova (Petrova, 2022), as part of her bachelor thesis. The results obtained in the study show that there are statistically significant negative relationships between parents' sense of competence and several manifestations of adolescent violence perceived by parents in behavior towards both fathers and mothers. The presence of a statistically significant relationship between the parenting approaches of adversarial disciplining and physical punishment for both fathers and mothers with multiple behavioral manifestations of perceived adolescent violence were observed. The assessment of the mothers shows statistically significant negative associations between positive parenting and involvement with perceived adolescent-directed instrumental aggression. For the fathers, the statistically significant associations between poor supervision and perceived adolescent physical abuse were observed. The statistically significant relationship differences between mothers' and fathers' assessments of the manifestations of adolescent violence towards parents, perceived by parents, are revealed in relation to the variables; mothers have a closer relationship between their assessment of the adolescent's reactive aggression and the felt dissatisfaction in fulfilling their mother's duties than fathers.