Mājdzīvnieka nāves radītās sēras saistībā ar depresijas simptomiem

Abstract

Šī pētījuma mērķis ir izpētīt saiknes starp depresijas simptomiem, sēru izteiktību un pieķeršanos mājdzīvniekam cilvēkiem pēc suņa zaudējuma un noskaidrot, vai laika gaitā sēras pēc mājdzīvnieka nāves mazinās. Pētījuma respondentu izlase ir 190 cilvēki vecumā no 18 līdz 74 gadiem, kuru vidējais vecums ir 41 gads. Lai mērītu depresijas simptomus, tika izmantota Epidemioloģijas pētījumu centra depresijas skala (Center for Epidemiologic Studies Depression Scale, /CESD-R/; Eaton, Muntaner, Smith, Tien & Ybarra, 2004), kuru Latvijā adaptējušas M. Bērtule un I. Melne 2018. gadā. Pieķeršanās mājdzīvniekam tika mērīta ar Leksingtona pieķeršanās dzīvniekiem aptaujau - Meksikas variants (Lexington Attachment to Pets Scale (LAPS) Mexican Version (LAPS-M), 2014), kuru latviešu valodā adaptējusi Līva Šmite 2020. gadā. Sēras pēc zaudējuma tika mērītas ar Mājdzīvnieka zaudējuma anketu (Pet Bereavement Questionnaire, Hunt & Padilla, 2006), kas tika adaptēta šī pētījuma ietvaros. Pētījumā tika atklāts, ka pastāv statistiski nozīmīga pozitīva saistība starp sērām pēc mājdzīvnieka zaudējuma saistībā ar depresijas simptomu iespējamību, kā arī nozīmīga tieša saistība starp pieķeršanos mājdzīvniekam un sērām pēc mājdzīvnieka nāves. Augstāki sērošanas rādītāji prognozē lielāku depresijas simptomu iespējamību. Cilvēki, kuri bija vairāk pieķērušies savam sunim, sēro izteiktāk pēc mājdzīvnieka zaudējuma. Saistībā ar sēru mazināšanos laika gaitā netika atklāti nekādi nozīmīgi rezultāti, pieņemot, ka šī pētījuma iegūtajos datos sēras pēc mājdzīvnieka zaudējuma nemazinājās, laikam ejot uz priekšu.

The aim of this study is to investigate the relationship between depressive symptoms, grief severity and pet attachment in humans after the loss of a dog. Also, to find out whether grieving the death of a pet diminishes over time. The sample of respondents is 190, people aged between 18 and 74 years, with a mean age of 41 years. To measure depressive symptoms i used the Center for Epidemiologic Studies Depression Scale (/CESD-R/; Eaton, Muntaner, Smith, Tien & Ybarra, 2004), adapted in Latvia by M. Bērtule and I. Melne in 2018. Attachment to pets was measured by the Lexington Attachment to Pets Scale (LAPS) Mexican Version (LAPS-M), 2014), which was adapted into Latvian by Līva Šmite in 2020. Bereavement was measured with the Pet Bereavement Questionnaire (Hunt & Padilla, 2006), which was adapted for this study. The study found a statistically significant association between mourning after pet loss in relation to the likelihood of depressive symptoms, as well as significant associations between pet attachment and mourning after pet death. Higher rates of mourning predicted higher likelihood of depressive symptoms. People who were more attached to their dog mourned more after the loss of their pet. No significant results were found in relation to mourning over time, assuming that mourning after pet loss did not decrease over time in the data from this study.