Lolojumdzīvnieku īpašnieku emocionālie stāvokļi un vientulība

Abstract

Pētījuma mērķis ir noskaidrot kādas saistības pastāv starp lolojumdzīvnieka (ang.val. pet) īpašnieka pieķeršanos viņa lolojumdzīvniekam un šīs personas emocionālajiem stāvokļiem (trauksmi, stresu, depresiju) un izjusto vientulību. Pētījumā kopā piedalījās 350 respondenti, vecumā no 18 gadiem, kuriem ir lolojumdzīvnieks. Pētījumā tika mērīta pieķeršanās lolojumdzīvniekam. Mērīšanai tika izmantota Leksingtona pieķeršanās dzīvniekiem aptauja - Meksikas variants (Lexington Attachment to Pets Scale (LAPS) Mexikan Version (LAPS-M), 2014). Latvijā aptauju adaptējusi Līva Šmite, 2020. Tāpat tika mērīti emocionālie stāvokļi: izjustais stress, trauksme, depresija un vientulība. Šo konstruktu mērīšanai tika izmantota Depresijas, trauksmes un stresa skala DASS21 (DASS21 Lovibond, S.H. & Lovibond, P.F., 1995). Latvija aptauju adaptējuši Vanags un Raščevska, 2015). Kā arī, Vientulības skala (The Revised UCLA Loneliness Scale, Russell, Peplau, & Cutrona, 1996). Latvija aptauju adaptējusi Betlere, 2008. Rezultāti atklāja, pastāv nelielas, pozitīvas, statistiski nozīmīgas saistības starp lolojumdzīvnieka īpašnieka pieķeršanās lolojumdzīvniekam skalas “Cilvēku aizstāšana” datiem un lolojumdzīvnieka īpašnieka trauksmi, depresiju un vientulību. Tāpat tika atrasts, ka pastāv nelielas, pozitīvas, statistiski nozīmīgas saistības starp lolojumdzīvnieka īpašnieka pieķeršanās lolojumdzīvniekam skalas “Dzīvnieku tiesības/labturība” datiem un lolojumdzīvnieka īpašnieka trauksmi. Citas saistības netika atrastas. Pētījuma mērķis ir sasniegts, noskaidrotas kādas saistības pastāv starp lolojumdzīvnieku īpašnieku pieķeršanos lolojumdzīvniekam un viņa emocionālajiem stāvokļiem, vientulību, līdz ar ko šis pētījums papildina pētījumu loku par cilvēku pieķeršanos lolojumdzīvniekiem un veido informācijas uzkrāšanu jauniem pētījumu laukiem saistītās tēmās.

The aim of the research is to find out what relationships exist between the pet owner's attachment to his pet and the emotional states of this person (anxiety, stress, depression) and perceived loneliness. A total of 350 respondents aged 18 and over who have a pet took part in the study. The study measured attachment to a pet. The Lexington Attachment to Pets Scale (LAPS) Mexican Version (LAPS-M), 2014) was used for measurement. In Latvia, the survey was adapted by Līva Šmite, 2020. Emotional states were also measured: felt stress, anxiety, depression and loneliness. The Depression, Anxiety and Stress Scale DASS21 (DASS21 Lovibond, S.H. & Lovibond, P.F., 1995) was used to measure these constructs. Latvia survey adapted by Vanags and Raščevska, 2015). Also, The Revised UCLA Loneliness Scale, Russell, Peplau, & Cutrona, 1996. Latvia survey adapted by Betler, 2008. The results revealed small, positive, statistically significant associations between the Pet Owner's Attachment to Pet Scale data and pet owner anxiety, depression, and loneliness. Small, positive, statistically significant associations were also found between data on the Animal Rights/Welfare scale of pet owner attachment to pet and pet owner anxiety. No other commitments were found. The goal of the research has been achieved, it has been clarified what connections exist between pet owners' attachment to their pet and their emotional states, loneliness, thus this study adds to the scope of research on people's attachment to pets and forms the accumulation of information on topics related to new fields of research.