Enerģētikas krīze Eiropas Savienībā un tās iespējas šo krīzi pārvarēt

Abstract

Pētījuma ietvaros tiek pielietota statistikas datu analīze un ES dalībvalstu nacionālo enerģētikas politiku izpēte, lai identificētu galvenos virzienus, kuros valstis dodas, lai pārvarētu enerģētikas krīzi un iegūtu lielāku neatkarību enerģētikas jomā. Novērtējumu rezultāti, kuros ņemti vērā gan dalībvalstu atšķirīgie ģeogrāfiskie apstākļi, gan tradicionāli veidotās enerģētikas sistēmas, gan vienotā ES enerģētikas politika, liecina, ka energoresursu krīzi iespējams pārvarēt ar lielākām investīcijām ilgtspējīgā enerģētikā, mazāku birokrātisko slogu projektu īstenošanā, atvieglotāku nodokļu sistēmu “zaļo” un ilgtspējīgo tehnoloģiju investīcijām, kā arī ar ciešāku dalībvalstu sadarbību, veidojot stabilu ES iekšējo tirgu un starpvalstu savienojumus enerģijas pārvadē. Ja dalībvalstu sniegums būtu bijis vienlīdzīgi augsts, ES vieglāk pārvarētu enerģētikas krīzi, mazāk izjūtot ģeopolitisko konfliktu ietekmi uz iekšējo tirgu.

The research uses statistical data analysis and the study of the national energy policies of the EU member states to identify the main directions in which the countries are going in order to overcome the energy crisis and greater independence in the field of energy. The evaluated results, which take into account the different geographical conditions of the member states, the traditionally formed energy systems, and the unified EU energy policy, show that it is possible to overcome the energy resource crisis with greater investments in sustainable energy, less bureaucratic burden in implementing projects, tax system for "green" and sustainable technology investments, as well as with closer cooperation between member states, creating a stable EU internal market and international connections in energy transmission. If the performance of the member states had been similarly high, the EU would overcome the energy crisis more easily, feeling less the impact of geopolitical conflicts on the internal market.