Maksāšanas līdzekļu un datu nelikumīgas izmantošanas aktuālās problēmas

Abstract

Strauji augošajā tehnoloģiju laikmetā arvien vairāk parādās noziedznieki, kuri izmanto citas personas maksāšanas līdzekļus un personas datus, lai gūtu noteiktu labumu. Plašāka analīze tiesu praksē saistībā ar maksāšanas līdzekļu nelikumīgu izmantošanu ir veikta 2006.gadā. Judikatūrā ir paustas vairākas atziņas, kuras ļauj tiesību piemērotājam vienkāršāk un vieglāk kvalificēt šāda veida noziedzīgus nodarījumus. Kā arī, praksē dažādi tiek kvalificēti noziedzīgi nodarījumi, kad nepieciešams nosķirt atkārtotu noziedzīgu nodarījumu no atsevišķa turpināta noziedzīga nodarījuma. Svarīgs aspekts šādos gadījumos, ir laika periods starp vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un personas nodoms veicot noziedzīgās darbības. Maģistra darba mērķis ir analizēt Krimināllikuma 193.panta objektīvās puses un subjektīvās puses pazīmes, kā arī to saistību ar maksāšanas līdzekļa – internetbankas izmantošanu. Aktualitāte ir saistīta ar to, ka pēdējā laikā ir strauji auguši gadījumi, kad krāpnieki izmanto svešas personas internetbanku, lai izkrāptu naudas līdzekļus no ātro kredītu izsniedzējiem. Mūsdienās internetbanku var izmantot ne tikai naudas līdzekļu pārskaitījumiem, bet arī personu identificēšanai citās vietnēs ikdienas pakalpojumu nodrošināšanai. Pētījuma rezultātā autore secināja, ka gadījumos, kad maksāšanas līdzeklis – internetbanka – tiek izmantots ātro kredītu saņemšanai, nodarījumi būtu jākvalificē kā kopība ar Krimināllikuma 177. vai 180.pantiem. Šobrīd tiesu praksē šādi noziedzīgi nodarījumi tiek kvalificēti pēc Krimināllikuma 193.panta. Atslēgvārdi: Kredītiestāžu likums, maksāšanas līdzeklis, dati, tiesu prakse, noziedzīga nodarījuma kopība.

In the fast-growing era of technology, criminals using other people's means of payment and personal data are increasingly emerging, and for certain benefits. A more extensive analysis of the case-law on the illegal use of means of payment was carried out in 2006. The case-law provides a number of lessons enabling the right-holder to more easily and easily qualify for this type of criminal offence. As well as, in practice, criminal offences are classified in different ways, where a repeat criminal offence is needed from a single continued criminal offence. An important aspect of such behaviour is the period between a number of criminal offences and the intention of a person to pursue criminal activities. The aim of the Master's work is to analyse the objective and subjective features of Article 193 of the Criminal Law, as well as their relationship with the use of the means of payment, Internet banking. The spotlight comes as fraudsters have been growing rapidly recently in cases where fraudsters use an alien online bank to defraud money from providers of quick loans. Today, online banking can be used not only for money transfers, but also for identifying people on other sites for day-to-day services. As a result of the study, the author concluded that in cases where the payment instrument – online banking – is used to receive fast credits, offences should be classified as a corollary with Articles 177 or 180 of the Criminal Law. At present, in the case-law, such criminal offences are classified in accordance with Article 193 of the Criminal Law. Keywords: Credit institution law, means of payment, data, case law, community of criminal offences.