Pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi un to piemērošanas īpatnības

Abstract

Civilprocesa likumā 2014.gadā tika ieviests speciālais regulējums, kas paredz pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Maģistra darbā galvenā uzmanība vērsta uz pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļu piemērošanas iespējamību, pietiekamību, efektivitāti, kā arī samērīgumu attiecībā uz vardarbības veicēju un apskatīts, vai ir iespējami mazāk ierobežojoši līdzekļi, kas vienlīdz efektīvi var samazināt vai izskaust vardarbību pušu attiecībās. Darba uzdevums ir izpētīt tiesu praksi pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļu piemērošanā, izanalizēt iemeslus un tiesas pamatojumu, kādēļ atsevišķu pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļu piemērošana tiek noraidīta. Identificēt regulējuma nepilnības un ieteikt risinājumus tā pilnveidei. Pētījuma gaitā konstatēts, ka ne visas personas civilprocesā tiek aizsargātas pret vardarbību, vairāki pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi ir nesamērīgi attiecībā pret vardarbības veicēju, kā arī konstatētas citas nepilnības līdzekļu piemērošanā un tiesiskajā regulējumā.

In the year of 2014, in Civil Procedure Law is included a special regulation, that provides provisional protection against violence. In the Master thesis main emphasis is on the possibility, sufficiency and efficiency to impose provisional remedies against violence as well as on their proportionality to the aggressor and examining, if other, less restrictive measures are possible, that equally effective can reduce or cease violence in the relationship between parties. Master thesis’ task is to examine case-law regarding the imposition of provisional remedies against violence, analyse reasons and courts arguments for rejecting imposition of some provisional remedies against violence. Also, to identify the shortcomings of the regulation and to suggest solutions to improve it. In the course of the research, it has been recognized that not all persons in the civil proceedings are protected against violence, several provisional remedies against violence are disproportionate to the aggressor, as well as there are recognized other shortcomings in the imposition of remedies and in the legislation.