Embrija tiesības uz cilvēka cieņai atbilstošu attieksmi

Abstract

Maģistra darba mērķis ir analizēt cilvēka embrija morālo statusu, vērtējot to no cilvēka cieņas aspekta. Darbā tiek pētīts abortu pieļaujamības jautājums Latvijas Republikā, kā arī zinātnē veiktie eksperimenti ar cilvēku embrijiem un rīcību ar embriju ķermeņiem pēc tam, kad tie vairs nav nepieciešami. Mērķa sasniegšanai tiek izvirzīti vairāki uzdevumi: (1) izpētīt Latvijas Republikas Satversmes regulējuma attiecināmību uz cilvēka embrijiem, (2) analizēt vēsturisko attieksmi Rietumu sabiedrībā par nedzimuša bērna vērtību, (3) analizēt tiesisko regulējumu un justīcijas atziņas par cilvēka cieņu un grūtniecības pārtraukšanu, (4) vērtēt, ar kuru brīdi embrijs ir uzskatāms par tiesību subjektu Latvijas Republikā. Darba rezultātā tiek secināts, ka cilvēka embrijs Latvijā ir vērtība pats par sevi. Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes preambulai embrijs ir cilvēka cieņas subjekts jau agrīnā embrionālās attīstības stadijā, tāpēc ir pelnījis sevišķu aizsardzību no valsts puses. Tomēr, neskatoties uz to, aborti ir un paliek nepieciešami izņēmuma gadījumos, respektējot sievietes intereses. Autors secina, ka apaugļošanās ir nevis notikums, bet process. Embrija implantācija dzemdē ir izšķirošais notikums, ar kuru valstij ir jāuzskata embrijs par tiesību subjektu. Līdz šim notikumam, kamēr embrijs nav pierādījis savu dzīvotspēju, tas ir uzskatāms par tiesību subjekta fragmentu, tāpēc sievietei ir rīcības brīvība lietot pretapaugļošanās preparātus, lai grūtniecība neiestātos. Ja embrijs implantējas dzemdē un pierāda savu dzīvotspēju, tad valstij nav pamats piešķirt sievietei tiesības veikt abortu, jo dominē embrija intereses piedzimt. Visbeidzot, autors secina, ka Latvijas Republikas Satversme aizsargā embrijam piemītošo cieņu, tāpēc Latvijā eksperimenti ar embrijiem nav pieļaujami. Atslēgvārdi: cilvēka embrijs, cilvēka cieņa, Satversmes preambula, pilsoņa pienākumi

The Master’s work aims to analyse the moral status of a human embryo from the point of view of human dignity. The work explores the issue of permissibility of abortion in the Republic of Latvia, as well as scientific experiments with human embryos and handling of embryonic bodies after they are no longer necessary. A number of tasks are assigned to achieving the objective: (1) to examine the applicability of the Constitution regulation of the Republic of Latvia to human embryos, (2) to analyse historical attitudes in Western society regarding the value of an unborn child, (3) to analyse the legal framework and the justice citations on human dignity and termination of pregnancy, and (4) to evaluate the moment by which the embryo is considered to hold rights in the Republic of Latvia. In the result of this work it is concluded that the human embryo in Latvia is a value in itself. According to the preamble to the Constitution of the Republic of Latvija, the embryo is a subject of human dignity at an early stage of embryonic development, therefore it deserves special protection from the State. Despite this, however, abortion is and remains necessary in exceptional cases, respecting a women’s interests. The author concludes that fertilization is not an event but a process. The implantation of an embryo into the womb is the decisive event by which the State must regard the embryo as having rights. Until this event, until the embryo has not demonstrated its viability, it is considered to hold a fragment of rights, so the woman has the right to use birth control preparations to prevent pregnancy. If an embryo implants in the womb and proves its viability, then there is no reason for the state to give a woman the right to have an abortion becouse the embryo’s interest in being born prevails. Finally, the author concludes that the Constitution of the Republic of Latvia protects the dignity of the embryo, so experiments with embryos are not allowed in Latvia. Keywords: Human embryo, Human dignity, preamble of the Constitution, Civil duties