Miega kvalitātes ietekme uz kognitīvo spēju rādītājiem studentiem.

Abstract

Pilnvērtīgs miegs studentu noslogotajā ikdienā ir ļoti svarīgs, lai nodrošinātu vispārējo labklājību un kvalitatīvas kognitīvās funkcijas, kā uzmanību, atmiņu un lemtspēju. Bakalaura darba mērķis: izvērtēt miega kvalitātes ietekmi uz kognitīvajām darbaspējām studentiem Latvijā. Praktiskajā daļā tika izmantotas kvantitatīvās pētniecības metodes, anketēšana un testēšana tiešsaistē. Tika veiktas divas aptaujas ar 70 respondentiem, studentiem vecumā no 19 līdz 24 gadiem, kuri pēc pirmās aptaujas veikšanas tika sadalīti divās līdzvērtīgās grupās. Pirmā grupa ar uzdevumu - 3 nedēļu laikā mēģināt uzlabot savu miega higiēnu, ievērojot piecus konkrētus ieteikumus, ko darba autore izvirzīja. Savukārt otrā grupa saglabāja savu ierasto miega režīmu un paradumus. Pirmajā anketā tika iekļauti jautājumi, lai uzzinātu par studentu miegu un tā paradumiem, bet pēc trim nedēļām otrajā aptaujā ietverti jautājumi, lai noskaidrotu par trīs nedēļu periodā iespējamām izmaiņām saistībā ar miegu un saikni ar kognitīvajām darbaspējām, kā atmiņu, uzmanību un lēmumu pieņemšanu. Pēc pirmās un otrās anketas tika veikti 3 kognitīvie testi – Mentālās rotācijas uzdevums, Saimona uzdevums un Korsi uzdevums -, lai pārbaudītu respondentu lēmumu pieņemšanas, uzmanības un darba atmiņas spējas. Pētījuma rezultāti norāda, ka nekvalitatīva miega higiēna ir sastopama studentu vidū, neuzņemot pietiekami daudz miega un izmantojot pārmērīgi elektroniskās ierīces pirms miega. Salīdzinot abas grupas, pirmajā grupā, pieliekot pūles, lai mainītu šos paradumus, varēja novērot pozitīvas izmaiņas indivīdu pašsajūtā un kognitīvajās spējās, kā uzmanībā, atmiņā un lēmumu pieņemšanā.

A full night's sleep in the busy daily life of students is very important for general well-being and quality cognitive functions, such as attention, memory, and decision-making. The aim of the study: to evaluate the impact of sleep quality on measures of the cognitive abilities of students in Latvia. The practical part used quantitative research methods, questionnaire, and online testing. Two surveys were conducted with 70 respondents, students aged 19-24, who were divided into two equal groups after the first survey. The first group tried to improve sleep hygiene within 3 weeks, following five specific recommendations made by the author. The second group, on the other hand, maintained their usual sleeping patterns and habits. The first questionnaire included questions to find out about the students' sleep and habits, and three weeks later, the second survey included questions to find out about possible changes in sleep and connections to cognitive abilities over a three-week period, such as memory, attention, and decision-making. After the first and second questionnaires, 3 cognitive tests were performed - Mental rotation task, Simon task and Corsi task - to check the decision-making, attention, and working memory abilities of the respondents. The results of the study indicate that poor sleep hygiene is common among students, not ingesting enough sleep and using excessively electronic devices before sleep. Comparing the two groups, in the first group, when efforts were made to change these habits, could see positive changes in individuals' well-being and cognitive abilities, such as attention, memory and decision-making.