“Sokrāta saruna” kā argumentācijas prasmju veidošanas iespēja sociālajās zinībās 9.klasē

Abstract

Autore apskata problēmu – vai un kā skolēna piederība konkrētai klasei ietekmē “Sokrāta sarunas” norisi un skolēna iespējas attīstīt diskusiju prasmes. Pētījuma mērķis – pētīt “Sokrāta sarunas” argumentācijas prasmes veidojošos faktorus sociālajās zinībās 9. klasē. Kvantitatīvā pētījuma rezultāti iegūti nelielā pētījuma izlasē, tāpēc tie būtu atkārtoti jāpārbauda citās izlasēs: 1) vai šajā pētījumā atklātā faktorstuktūra var tikt atkārtota citās izlasēs; 2) jāturpina dzimumfaktora izpēte; 3) vai dalība semināros ietekmē argumentācijas prasmes faktorus. No kvalitatīvās datu analīzes ir iespējams secināt, ka skolēni ir uztvēruši “Sokrāta sarunas” sniegtās iespējas – prasmi saprast un lietot valodu diskursā, neatkarīgas spriešanas nodrošināšanu, trenēt noteikumu uzturēšanu un ievērošanu, kā arī pielietot dažādas dialoģiskās darbības. Skolēni reflektē par emocionālo mikroklimatu klasē un tā ietekmi uz “Sokrāta sarunas” stundas norises rezultativitāti, norādot uz galvenajiem “Sokrāta sarunas” neizdošanās iemesliem. Pedagogs kā “sokrātiskais skolotājs” ir ne tikai sarunas vadītājs, tās ietvara un noteikumu uzraudzītājs, bet arī uzmanīgs klases emocionālā mikroklimata vērotājs. Līdz ar to skolotājam pieliekamas visas pūles, lai konkrētajā klasē konkrētos apstākļos stunda pēc iespējas aptvertu “Sokrāta sarunas” sniegtās iespējas.

The author examines the problem – whether and how a student's membership of a particular class influences the progress of “Sokrats conversation” and the student's opportunities to develop discussion skills. The aim of the study is to study the factors that make up the reasoning skills of “Sokrats conversation” in social sciences in Class 9. The results of the quantitative study come from a small sample of the study and should therefore be re-examined in other samples: 1) whether factorstucture detected in this study may be repeated in other samples; 2) further examination of the sex factor; 3) whether participation in seminars affects factors of reasoning proficiency. It can be inferred from the qualitative analysis of data that students have perceived the opportunities offered by “Sokrats conversation” – the ability to understand and use language in discourse, ensuring independent reasoning, coaching maintenance and adherence to regulations, as well as applying various dialogues. Students reflex about the emotional microclimate in the classroom and its impact on the performance of the “Sokrats conversation” hour, pointing to the main reasons for the failure of the “Sokrats conversation”. As a “socratic teacher,” the educator is not only the leader of the conversation, the guardian of its framework and rules, but an attentive observer of the class's emotional microclimate. As a result, the teacher must make every effort to ensure that, under certain circumstances, the class covers as much as possible the opportunities offered by the “Sokrats conversation”.