Show simple item record

dc.contributor.advisorFortiņš, Egīls
dc.contributor.authorYokubov, Boburjon
dc.contributor.otherLatvijas Universitāte. Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte
dc.date.accessioned2023-09-05T01:05:23Z
dc.date.available2023-09-05T01:05:23Z
dc.date.issued2023
dc.identifier.other94148
dc.identifier.urihttps://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/63348
dc.description.abstractPētījuma tēma ir “Augsto tehnoloģiju preču starptautiskā tirdzniecība un tās konkurētspēja: Baltijas valstu piemērā”. Šī pētījuma mērķis ir izpētīt Baltijas valstu starptautisko tirdzniecību un novērtēt to konkurētspēju augsto tehnoloģiju preču tirdzniecībā no 1995. līdz 2019. gadam. Pētījuma rezultāti liecina, ka Baltijas valstīm no 1995. līdz 2019. gadam bija zemas salīdzinošās priekšrocības augsto tehnoloģiju preču eksportā. Tomēr starp Baltijas valstīm Igaunija tika atzīta par konkurētspējīgāko ekonomiku augsto tehnoloģiju preču eksportā. No otras puses, Latvija uzrādīja būtiskus uzlabojumus laikā no 2014. līdz 2019. gadam. Turpretim Lietuva analizētajā periodā neuzrādīja nekādus uzlabojumus. Balassa indeksam ir ierobežota spēja veikt ordinālo un kardinālo novērtējumu. Vispusīgai eksporta konkurētspējas analīzei vairāk piemērots normalizētais indekss, kas ir Balassa indeksa modifikācija. Bakalaura darbs sastāv no 58 lapām, 17 attēliem, 22 tabulām, 2 formulām un 16 pielikuma.
dc.description.abstractResearch topic is “International trade of high-technology goods and its competitiveness: The example of the Baltic states”. The aim of this research is to examine the international trade of the Baltic States and evaluate their competitiveness in the trade of high-technology goods from 1995 to 2019. The research results indicate that the Baltic States had a low comparative advantage in exporting high-technology goods from 1995 to 2019. However, among the Baltic States, Estonia was identified as the most competitive economy in high-technology goods exports. On the other hand, Latvia showed significant improvements between 2014 and 2019. Conversely, Lithuania did not exhibit any improvement during the analyzed period. The Balassa Index is limited in its ability to perform ordinal and cardinal assessments. The normalized index, which is a modification of the Balassa Index, is more suitable for comprehensive analysis of export competitiveness. The bachelor thesis consists of 58 pages, 17 figures, 22 tables, 2 formulas and 16 annexes.
dc.language.isolav
dc.publisherLatvijas Universitāte
dc.rightsinfo:eu-repo/semantics/openAccess
dc.subjectEkonomika
dc.subjectBaltic states
dc.subjectComparative advantage
dc.subjectHigh-technology goods
dc.subjectBalassa index
dc.subjectNormalized index
dc.titleStarptautiskā tirdzniecība ar augstas tehnoloģijas precēm un tās konkurētspēja: Baltijas valstu piemērs
dc.title.alternativeInternational Trade of High-Technology Goods and Its Competitiveness: The Example of The Baltic States
dc.typeinfo:eu-repo/semantics/bachelorThesis


Files in this item

Thumbnail

This item appears in the following Collection(s)

Show simple item record