Augsnes ķīmisko īpašību īstermiņa izmaiņas zālāju ekoloģiskās atjaunošanas ietekmē

Abstract

Dabisko zālāju atjaunošanas sekmes parasti tiek raksturotas, galvenokārt, analizējot dažādus veģetācijas indikatorus kā sugu daudzveidība, kūlas biezums, kopējais ekspansīvo sugu segums, u.c. Augsnes faktoru nozīmei ir pievērsts mazāk uzmanības, īpaši ņemot vērā, ka liela augsnes auglība ir viena no galvenajām problēmām zālāju ekoloģiskajā atjaunošanā Latvijā. Tādēļ darba mērķis bija atjaunošanas metožu ietekmes noskaidrošana uz augsnes ķīmiskajām īpašībām. Augsnes paraugi tika ievākti pirms un 3 gadus pēc atjaunošanas darbu uzsākšanas. Ievāktiem paraugiem veiktas ķīmiskās analīzes. Rezultāti liecina, ka vislielākā ietekme uz augsnes auglību bija intensīvām atjaunošanas metodēm – augsnes virskārtas noņemšanai un kultivēšanai, kuras būtiski samazināja augsnes auglību. Mēreni intensīvās atjaunošanas metodes mazāk ietekmēja augsnes ķīmiskās īpašības, galvenokārt samazinot kopējo augsnes oglekļa un slāpekļa saturu kaļķošanas un ecēšanas rezultātā, savukārt zemas intensitātes atjaunošanas metodes būtiski neizmainīja augsnes ķīmiskās īpašības. Augsnes fosfora pieejamība ierobežoja sugu daudzveidību tikai virs 30 sugām uz 1 m2 , zem šī sliekšņa fosfora saturs augsnē sugu daudzveidību neietekmēja. Lai korekti novērtētu zālāja ekologiskās atjaunošanas iespējamību un atjaunošanas metožu ietekmi uz augsnes īpašībām ilgtermiņā, ir ieteicams veikt augsnes agroķīmisko izpēti gan pirms atjaunošanas darbu uzsākšanas, gan arī atjaunošanas laikā.

Natural grasslands restoration results have been mostly studied by collecting vegetation data such as species diversity, litter depth, total area coverage of expansive species, etc. Little attention has been given to importance of soil factors, especially considering that soil fertility is a major obstacle in grassland’s ecological restoration in Latvia. The aim was therefore to find out the short-term changes of the chemical properties of the soil in different scenarios of restoration of natural grasslands. Soil samples were collected before and 3 years after restoration efforts began and soil chemical analysis was conducted. Results show that intensive restoration methods had the greatest impact on soil fertility – topsoil removal and cultivation significantly reduced soil fertility. Medium restoration methods had less influence on soil chemical properties, mainly reducing total soil carbon and nitrogen content, while little changes for low intensity restoration methods were observed. Soil phosphorus availability limited species diversity only above 30 species per 1 sq. m., below this threshold soil fertility did not limit species diversity. To properly evaluate the restoration potential of a grassland and restoration methods’ impact on soil properties in long-term, it is recommended to perform soil sampling and analysis before grassland restoration is started as well as during restoration