Augsnes virskārtas ķīmisko un mikrobioloģisko īpašību izmaiņas pēc meža ugunsgrēkiem priežu (Pinus sylvestris) mežos

Abstract

Bakalaura darbā tiek pētīta skrejuguns ietekme uz mikrobioloģiskām un ķīmiskām augsnes virskārtas īpašībām dažus mēnešus, vienu gadu un 11 gadus vecos degumos sausieņu priežu mežos Piejūras zemienē. Ugunsgrēks tieši, kā karstums, un netieši, kā vides apstākļu izmaiņas, ietekmē augsnes sēnes un baktērijas. Pētījuma mērķis ir raksturot sausieņu priežu mežu augsnes baktēriju un sēņu atjaunošanos pēc skrejuguns. Pētījuma rezultāti parāda, ka pHKCl, kopējā oglekļa un slāpekļa īpatsvars ir lielāks dažus mēnešus veca deguma tiešas uguns ietekmei pakļautā O horizontā nekā kontrolteritorijā. Lielākais fosfolipīdu taukskābju apjoms ir pirms 11 gadiem degušas teritorijas O horizonta dziļākajā slānī, kas netika pakļauts tiešai uguns ietekmei. Lielākā sēņu/baktēriju attiecība ir 11 gadus veca deguma O horizontā, bet mazākā attiecība - jaunākajos degumos.

In this study were studied effects of surface fire on topsoil microbiological and chemical properties in few months, one year and 11 years old burned plots in dry pine forests in Piejūras lowland. Fungi and bacteria are impacted by wildfire directly by heat and indirectly by environmental changes. The aim of this study was to describe the recovery of soil bacteria and soil fungi in dry pine forest after the surface fire. The results show that the highest pHKCl, proportion of total carbon and nitrogen was higher in O horizon of direct fire effect of few months old burned plot compared to unburned plot. The highest content of phospholipid fatty acids is in the deeper layer of the O horizon of the 11-year-old burned area, which was not observed to be directly affected by the fire. The highest fungal/bacterial ratio is in the O horizon of the 11-year-old burn, while the lowest ratio - in the two most recent burns.