Saprātīgums kā visu lietu mērs jurisprudencē

Abstract

Maģistra darbā “Saprātīgums kā visu lietu mērs jurisprudencē” ir izvirzīta Latvijas tiesiskajā sistēmā novatoriska tiesībfilozofiska tēze, ka saprātīgums ir visu lietu (konceptu un jēdzienu kritēriju) galīgais mērs jurisprudencē. Darbā kā visas tiesiskās sistēmas “sākums un gals” ir identificēts saprāts – visas tiesības rodas no saprāta, un visām tiesībām to saprātīgas piemērošanas rezultātā ir jābūt saskaņā ar saprātu – tādējādi Latvijas juridiskajā diskursā veicinot izpratni par dabiskajām tiesībām kā saprāta tiesībām. Izmantojot plašu filozofisko un juridisko avotu klāstu, autore secina, ka saprātīgums ir tā mēraukla, kuras gaismā ir aplūkojama dzīve kopumā un arī atsevišķas tās daļas, tostarp tās, kas attiecas uz valsts varas izlietošanu, likumdošanu un tiesību normu piemērošanu. Pētījums sniedz jaunu perspektīvu, kādā aplūkot saprātīguma jēdzienu – ar to saprotot ne tikai prāta racionālo spēju izmantošanu, bet vienlaikus arī maņu un jūtu saprātīgu izmantošanu, ko autore nodēvē par prāta un sirds simbiozi, caur kuru iespējams saprast, vai kaut kas ir pareizs, labs, vērtīgs, tikumīgs. Pētījuma aktualitāte izpaužas secinājumā par saprātīgumu kā juristiem pieņemamu terminu, kurā ietvert visu to, ko jurists ar juridiskiem paņēmieniem nespēj un negrib aprakstīt, un par saprātīgumu kā tiltu starp tiesībām un morāli. Pētījuma praktiskais pielietojums rodams, vērtējot situācijas, kuras formāli atzīstamas par likumīgām, bet savā būtībā ir patvaļīgas; kā arī piepildot ar saturu atsevišķus nenoteiktos tiesību jēdzienus, uz kuriem attiecināms saprātīguma kritērijs. Pētījums satur arī Latvijas tiesiskajā sistēmā novatorisku priekšlikumu par abduktīvās metodes izmantojamību juridiskajā argumentācijā.

The Master's thesis "Reasonableness as the Measure of All Things in Jurisprudence" puts forward an innovative legal-philosophical thesis in the Latvian legal system that reasonableness is the ultimate measure of all things (concepts and criteria) in jurisprudence. The work identifies reason as the "beginning and the end" of the entire legal system – all law arises from reason, and all law, as a result of its reasonable application, must be in accordance with reason – thus promoting the understanding of natural law as the law of reason in the Latvian legal discourse. Drawing on a wide range of philosophical and legal sources, the author concludes that reasonableness is the yardstick in the light of which life as a whole, as well as certain parts of it, including those relating to the use of state power, legislation and the application of legal norms, should be viewed. The study provides a new perspective on the conception of reasonableness, meaning not only the rational use of the faculties of reason, but also reasonable use of the senses and feelings, what the author calls the symbiosis of mind and heart, through which it is possible to understand whether something is right, good, valuable, and virtuous. The relevance of the study is reflected in the conclusion that reasonableness is an acceptable term for lawyers, which encompasses everything that a lawyer cannot and will not describe in legal terms, and that reasonableness is the bridge between law and morality. The practical application of the study can be found in assessing situations which are formally recognised as lawful, but in the essence are arbitrary; and in fulfilling with content the general concepts of law, to which the criterion of reasonableness applies. The study also contains an innovative proposal in the Latvian legal system on the applicability of the abductive method in legal reasoning.