Cilvēka cieņas koncepts dabisko tiesību skolas autoru (17.-18.gs.) darbos un Eiropas Cilvēktiesību Tiesas judikatūrā lietās par tiesībām uz ģimenes un privāto dzīvi

Abstract

Cilvēka cieņas koncepts pastāvējis jau antīkajā pasaulē, tomēr 17. un 18.gs., apgaismības laikmetā un dabisko saprāta tiesību uzplaukumā, cilvēka cieņa kļūst par pasauli sakārtojošu likumu, kas balstās vienlīdzībā. Tāpat mūsdienās ietekmīgākajā cilvēktiesību aizsardzības mehānismā, Eiropas Cilvēktiesību tiesā, tiek piemērota cilvēka cieņa un attīstīts tās tvērums. Viena no cilvēka cieņas attīstības metodēm Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir Eiropas Padomes dalībvalstu konsensa konstatēšana. Cilvēka cieņa ir Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas būtība, bet konsensa metode ir nekonsekventa un neskaidri piemērota. Bakalaura darbā analizēts cilvēka cieņas koncepts 17. un 18.gs. un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā lietās par tiesībām uz ģimenes un privāto dzīvi. Darbs pamato, kāpēc cilvēka cieņas koncepta attīstība caur konsensa metodi nav savienojama ar cilvēka cieņas dabu.

The concept of human dignity has existed since the classical antiquity. In the 17th and 18th centuries, during the Enlightenment and the rise of the natural law of reason, human dignity became a law of equality that ordered the world. Similarly, today the most powerful human rights protection mechanism, the European Court of Human Rights, applies human dignity and develops its scope. One of the methods of developing human dignity in the European Court of Human Rights is the establishment of consensus among the member states of the Council of Europe. Human dignity is the essence of the European Convention on Human Rights and Fundamental Freedoms, but the consensus method is inconsistent and applied unclearly. The bachelor thesis analyses the concept of human dignity in the 17th and 18th centuries and in the case law of the European Court of Human Rights on the right to family and private life. The thesis justifies why the development of the concept of human dignity through the consensus method is incompatible with the nature of human dignity.