Personas paraksts kā tiesisku darījumu rakstveida formas ievērošanas un spēkā esības obligāts priekšnosacījums

Abstract

Personas paraksta jēdziens 21.gadsimtā ir kļuvis ļoti plašs un elastīgs, ļaujot slēgt dažādus tiesiskos darījumus, brīžiem to pat neapzinoties. Noteiktiem tiesiskiem darījumiem likumdevējs ir izvirzījis obligātas rakstveida formas ievērošanas prasības, kurā personas paraksts ir būtisks piederums. Bet vai personas paraksta veidam un formai ir ietekme uz tiesiskā darījuma spēkā esību? Tādējādi par bakalaura darba mērķi tika izvirzīta atbildes meklēšana uz jautājumu: vai paraksta formas neievērošana tiesiskajā darījumā automātiski padara šo tiesisko darījumu par spēkā neesošu? Par bakalaura darba uzdevumiem tika izvirzīti tiesisko darījumu formas brīvības principa teorētiska analīze, likumos noteiktās atkāpes no formas brīvības principa izpēte, personas paraksta veidu, funkciju un juridiskās nozīmes analīze tiesisku darījumu slēgšanā, kā arī personas paraksta formas ietekmes analīze uz obligāti rakstveidā slēdzamiem tiesiskiem darījumiem elektroniskajā vidē. Pētījuma rezultāti atklāja, ka Eiropas Savienības normatīvajā regulējumā ir definēta dažādu personas parakstu veidu un to juridiskā spēka hierarhija, ko precizē nacionālais regulējums. Papildus, tika atklāta pretruna (ko gan daļēji palīdz skaidrot Eiropas Savienības Tiesas judikatūra) starp spēkā esošo Eiropas Savienības regulējumu un šī regulējuma darbību praksē attiecībā uz elektroniskā paraksta juridisko spēku.

In the 21st century, the concept of a personal signature has become very broad and flexible, allowing one to conclude various legal transactions, sometimes without even realizing it. For specific legal transactions, the legislator has set mandatory requirements for compliance with the written form, in which a person’s signature is an essential accessory. Nevertheless, does the type and form of a person’s signature impact the validity of a legal transaction? Thus, the bachelor’s thesis aimed to find an answer to the question: does non-observance of the signature form in a legal transaction automatically render this legal transaction invalid? The tasks of the bachelor’s thesis were a theoretical analysis of the principle of freedom of form in legal transactions, research of legal deviations from the principle of freedom of form, analysis of the types, functions, and legal significance of a person’s signature in concluding legal transactions, as well as an analysis of the influence of the form of a person’s signature on legal transactions concluded in an electronic environment. The research results revealed that the European Union’s regulatory framework defines the hierarchy of different types of personal signatures and their legal force specified by the national regulation. In addition, a contradiction was discovered (partially explained by the case law of the Court of Justice of the European Union) between the current European Union regulation and the operation of this regulation in practice regarding the legal force of the electronic signature.