Izlīgums civilprocesā

Abstract

Izlīgums tiek uzskatīts par visveiksmīgāko iznākumu tiesas procesa nobeigumam. Civilprocesa likumā ir noteikts tiesneša pienākums censties vedināt abas puses noslēgt izlīgumu, taču tas ne vienmēr tiek darīts. Šo problēmu var novērot arī Latvijas tiesu praksē. Darba mērķis ir izpētīt izlīguma jēdzienu un tā būtību, izlīguma noslēgšanas kritērijus, apzināt praksē pastāvošos problēmjautājumus, izlīguma noslēgšanu mediācijas procesā un salīdzināt Latvijas un ārvalstu izlīguma institūtus. Darba uzdevums ir definēt izlīguma jēdzienu, salīdzināt Latvijas izlīguma institūtu ar ārvalstu, tādējādi mēģināt rast priekšlikumus izlīguma institūta uzlabošanai Latvijas civilprocesā. Darba beigās tiek minēti priekšlikumi, kādus būtu vēlams ieviest izlīguma institūta uzlabošanai.

The settlement is seen as the most successful outcome to the end of the trial. The Civil Procedure Act obliges a judge to lead both parties to a settlement, but it is not always done. This problem can also be observed in Latvian case law. The work aims to explore the concept of the settlement, criteria for entering into a settlement, identify issues in case law, entering into a settlement in the mediation process and compare Latvian and foreign settlement institutes. The task is to define the concept of the settlement, compare Latvian settlement institute with foreign, thus trying to find proposals for improvement of the settlement institute in Latvian civil procedure.