Elektronisko pierādījumu attīstība un piemērošana civilprocesā

Abstract

Tehnoloģiju attīstības rezultātā tiesās plaši tiek izmantoti elektroniskie pierādījumi, tomēr moderno tehnoloģiju straujās attīstības rezultātā var rasties jautājumi par šo pierādījumu autentiskumu. Balstoties uz minēto, autors bakalaura darbam izvirzīja mērķi - izpētīt elektronisko pierādījumu attīstību, noskaidrot, kā tiesa novērtē elektroniskos pierādījumus un apkopot elektroniskajiem pierādījumiem unikālus novērtēšanas kritērijus, izpētīt modernās tehnoloģijas, kuras pauž draudus elektronisko pierādījumu autentiskumam un ar tām saistīto problemātiku un noskaidrot, vai pastāvošie elektronisko pierādījumu novērtēšanas kritēriji ir pietiekami atbilstoši moderno tehnoloģiju sniegto elektronisko pierādījumu novērtēšanai un, nepieciešamības gadījumā, formulēt ieteikumus elektronisko pierādījumu institūta pilnveidošanai. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, autors darbā lietoja sekojošās pētniecības metodes: 1) vēsturisko pētniecības metodi, lai noskaidrotu elektronisko pierādījumu attīstības kontekstu; 2) gramatisko pētniecības metodi, lai daudzpusīgāk izprastu normatīvos aktus; 3) analītisko pētniecības metodi, lai padziļināti izpētītu literatūras avotus un tiesu praksi, un 4) salīdzinošo pētniecības metodi, lai analizētu atšķirības Latvijas un ārvalstu regulējumā attiecībā uz elektroniskajiem parādījumiem. Atslēgvārdi - elektroniskie pierādījumi, pierādījumu novērtēšana, elektronisko pierādījumu autentiskums, modernās tehnoloģijas.

As a result of the development of technology, electronic evidence is widely used in courts, however, as a result of the rapid development of modern technology, questions may arise about the authenticity of this evidence. Based on the aforementioned, the author set a goal for his bachelor's thesis - to study the development of electronic evidence, to find out how the courts evaluate electronic evidence and to compile unique assessment criteria for electronic evidence, to study modern technologies that threaten the authenticity of electronic evidence and the problems associated with it, and to find out whether the existing electronic evidence evaluation criteria are sufficient for an appropriate evaluation of electronic evidence provided by modern technologies and, if necessary, to formulate recommendations for the improvement of the institute of electronic evidence. In order to achieve the set goal, the author used the following research methods in the work: 1) the historical research method to find out the context of the development of electronic evidence; 2) the grammatical research method in order to understand regulatory acts in a more comprehensive way; 3) analytical research method for in-depth study of literature sources and judicial practice; and 4) the comparative research method to analyze the differences in Latvian and foreign regulations regarding electronic evidence. Keywords - electronic evidence, evaluation of evidence, authenticity of electronic evidence, modern technologies.