Kofeīna lietošanas paradumu salīdzinājums pirms Covid-19 pandēmijas un tās laikā Latvijas medicīnas studentu vidū

Abstract

Priekšvēsture: Kofeīna uzņemšana jau sen ir saistīta ar pozitīvu un negatīvu ietekmi uz veselību. Daudzos iepriekšējos pētījumos ir analizēta emocionālā un fiziskā stresa ietekme uz kofeīnu saturošu dzērienu patēriņu. Iespējams, emocionālo stresu ir pastiprinājuši daudzu valdību pandēmijas laikā noteiktie ierobežojumi, lai ierobežotu Sars-Cov-2 vīrusa izplatību iedzīvotāju vidū. Tomēr šī pētījuma pabeigšanas laikā pētījumi par noteikumu ietekmi uz iedzīvotājiem attiecībā uz kafijas patēriņu pandēmijas periodā ir bijuši maz. Tā kā pandēmijas laikā jaunizveidotie ieradumi vēl vairāk ietekmē cilvēku dzīvi, pandēmijas sekām uz kofeīna uzņemšanu ir tālejošāka ietekme uz dzīvi, nekā mēs sākotnēji varētu domāt. Mērķi: Darba mērķis ir izpētīt Sars-Cov-2 pandēmijas ietekmi uz kofeīna lietošanas paradumiem Latvijas medicīnas studentu vidū. Lai izpētītu šīs sekas, tika veikta tiešsaistes aptauja. Pētījumā tika analizēta saistība starp dažādiem dzīvesveida faktoriem un kofeīna uzņemšanu. Materiāli un metodes: Anonīma Google veidlapu aptauja, kurā bija iekļauti jautājumi par demogrāfiskajiem datiem, kofeīna patēriņu un citiem paradumiem pirms pandēmijas, kā arī kofeīna patēriņu un citiem paradumiem pandēmijas laikā, tika izplatīta angļu valodā, izmantojot sociālos medijus un ziņojumapmaiņas lietojumprogrammas. 101 dalībnieka rezultāti tika analizēti, izmantojot IBM SPSS versiju 20 un Microsoft Excel. Wilcoxon ranga tests tika izmantots, lai salīdzinātu datus par kofeīna daudzumu pirms pandēmijas perioda un tā laikā visā grupā. Lai novērtētu saistību starp pandēmijas izraisīto dzīvesveidu un kofeīna patēriņu, tika izmantots Chi2 tests. Visi dalībnieki tika informēti, ka viņu rezultāti tiks izmantoti anonimizētā veidā un ka dalība ir brīvprātīga. Rezultāti: Pētījumā netika konstatētas būtiskas izmaiņas kofeīna lietošanas paradumos pandēmijas periodā (p=0,140). Tomēr ir atklāta būtiska saistība starp kofeīna lietošanu un citiem analizētajiem dzīvesveida faktoriem (attiecību statuss, miega paradumi, stresa līmenis). Bija būtiska saikne starp kofeīna lietošanu un attiecību statusu (p=0,019). Cilvēki bez attiecībām ziņoja par vislielāko kofeīna patēriņa pieaugumu, savukārt indivīdi ar stabilām attiecībām neuzrādīja nekādas izmaiņas kofeīna patēriņā. Tika konstatēta būtiska sakarība starp miega paradumiem un kofeīna lietošanas paradumiem (p=0,001). Dalībnieki ar samazinātu miega daudzumu ziņoja par palielinātu kofeīna patēriņu, savukārt tie, kuri palielināja miega daudzumu, neuzrādīja nekādas izmaiņas kofeīna uzņemšanā. Tika atklāta saistība starp paaugstinātu vispārējo stresu (p=0,004), kā arī akadēmisko stresu (p=0,005) un palielinātu kofeīna patēriņu. Secinājums: Šis pētījums nevarēja atklāt būtiskas izmaiņas kofeīna uzņemšanā, salīdzinot periodu pirms pandēmijas un tās laikā. Taču dati atklāja būtisku saistību starp izmaiņām kofeīna uzņemšanā un citu dzīvesveida faktoru (attiecību statusa, miega ilguma, stresa līmeņa) izmaiņām.

Background: Caffeine intake has long been associated with positive and negative health effects. Many previous studies have analyzed the effect of emotional and physical stress on the consumption of caffeine-containing beverages. Arguably, the emotional stress has been heightened by the restrictions posed by many governments during the pandemic to limit the spread of the Sars-Cov-2 virus amongst the population. However, research on the effect of regulations during the pandemic period on the population regarding coffee consumption has been scarce at the time this research paper was completed. As the habits newly created during the pandemic further impact the lives of people, the consequences of the pandemic on caffeine intake have a farther-reaching effect on lives than we might first presume. Objective: This thesis aims to investigate the impact of the Sars-Cov-2 pandemic on caffeine consumption habits among medical students in Latvia. The study further analyzed the relationship between various lifestyle factors and caffeine intake. Materials and methods: An anonymous Google Forms survey including questions on demographics, caffeine consumption, and other habits before the pandemic, as well as caffeine consumption and other habits during the pandemic, was distributed in English using social media and messenger applications. The results of 101 participants were analyzed using IBM SPSS version 20 and Microsoft Excel. The Wilcoxon rank test was used to compare data on the amount of caffeine intake before and during the pandemic period in the whole group. To evaluate associations between the pandemic-associated lifestyle and caffeine consumption, the Chi²-test was used. Results: The study found no significant changes in caffeine consumption habits during the pandemic period (p=0.140). However, a significant association between caffeine use and other lifestyle factors analyzed (relationship status, sleep habits, stress levels) has been discovered. There was a significant link between caffeine use and relationship status (p=0.019). Single individuals reported the highest increase in caffeine consumption, while individuals in stable relationships did not show any change in their caffeine consumption. A significant relation between sleep habits and caffeine consumption habits was found (p=0.001). Participants with a decreased amount of sleep reported an increased caffeine consumption, while those who increased their amount of sleep showed no change in caffeine intake. An association between increased overall stress (p=0.004), as well as academic stress (p=0.005) and increased caffeine consumption, has been found. Conclusions: This study could not detect a significant change in caffeine intake when comparing the period before and during the pandemic. But the data did reveal a significant association between changes in caffeine intake and changes in other lifestyle factors (relationship status, sleep duration, stress levels).