COVID-19 infekcijas ietekme uz ķermeņa svaru un metabolo rādītāju izmaiņām pacientiem bez iepriekš zināmām hroniskām saslimšanām

Abstract

Aktualitāte. 2020.gada martā tika izsludināta SARS-CoV-2 pandēmija, jo kopš 2020.gada februāra infekcija izplatījās ārpus Ķīnas robežām 28 citās valstīs, kopumā inficējot 80 000 cilvēku. Covid-19 infekcijas ietekme uz metabolo rādītāju un ķermeņa svara izmaiņām ir pētīta pārsvarā tikai pacientiem ar hroniskām saslimšanām. Darba mērķis. Noskaidrot metabolo rādītāju (zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL), kopējā holesterīna (KH), augsta blīvuma lipoproteīnu (ABL), tireoīdstimulējošā hormona (TSH), glikozes) un ķermeņa svara izmaiņu biežumu un saistību ar slimības smagumu, uztura paradumiem un fizisko slodzi Covid-19 infekcijas laikā praktiski veselu pacientu vidū. Materiāli un metodes. Tika izveidotas anketas latviešu valodā, kas sastāvēja no 11 jautājumiem par Covid-19 infekcijas simptomiem, ilgumu, ķermeņa svara izmaiņām, fiziskajām aktivitātēm, uztura paradumiem un kaitīgajiem ieradumiem infekcijas laikā. Metabolo rādītāju dati pirms un pēc inficēšanās tika ņemti no ambulatorajām pacientu kartiņām. Pētījuma kopa. Pētījumā brīvprātīgi piedalījās vienas ģimenes ārsta prakses Covid-19 infekciju pārslimojuši pacienti bez hroniskām saslimšanām, kuri ir vismaz 18 gadus veci un kuriem ir noteikti metabolie rādītāji asinīs pēdējā gada laikā pirms inficēšanās. Rezultāti. Pētījumā piedalījās 110 pacienti. Pacientiem pēc infekcijas ķermeņa svars pieauga vidēji par 1,05 kg (p < 0,001), KH līmenis paaugstinājās vidēji par 0,18 mmol/l (p = 0,01), ZBL līmenis paaugstinājās vidēji par 0,22 mmol/l (p = 0,002), TG līmenis paaugstinājās vidēji par 0,27 mmol/ (p = 0,00003) un TSH līmenis paaugstinājās vidēji par 0,23 mmol/l (p = 0,004). Ķermeņa svara pieaugums visnozīmīgāk saistīts ar nesmēķēšanu (p = 0,005; η = 0,25), konditorejas izstrādājumu (p = 0,008; η = 0,24) un ceptu produktu lietošanu (p= 0,029; η= 0,20), kā arī ar mazkustīgumu (p = 0,003; η= 0,18). ZBL līmeņa paaugstināšanās ir saistīta ar sarkanās gaļas (p = 0,006; η= 0,28), saldumu (p = 0,02; η= 0,25), kūpinājumu (p = 0,02; η= 0,22) un treknu piena produktu (p = 0,02; η= 0,20) lietošanu uzturā, kā arī ar mazkustīgumu (p = 0,04; η= 0,21), bet samazināšanās - ar caureju (p = 0,0007, η = 0,34). ABL līmeņa paaugstināšanās visnozīmīgāk ir saistīta ar augļu un dārzeņu (p = 0,005; η= 0,25), kā arī ar vistas filejas lietošanu uzturā (p = 0,02; η= 0,24), bet samazināšanās novērota pacientiem ar sūdzībām par nemieru (p = 0,031; η = 0,22). TG līmeņa paaugstināšanās saistīta ar ceptu produktu lietošanu uzturā (p = 0,01; η= 0,27), kā arī ar nesmēķēšanu (p = 0,003; η= 0,25) un mazkustīgumu (p = 0,02; η= 0,18). Secinājumi. Pacientu dzīvesveida paradumiem infekcijas laikā un dažiem Covid-19 infekcijas simptomiem ir statistiski nozīmīga saistība ar metabolo rādītāju un ķermeņa svara izmaiņām.

Introduction. In March 2020, the SARS-CoV-2 pandemic was declared, because in February 2020 the infection had spread beyond China's borders to 28 other countries, infecting in total 80,000 people. The impact of COVID-19 infection on metabolic rate and body weight changes has mostly been studied only in patients with chronic conditions. Aim. To find out the frequency of metabolic indicator (low density lipoprotein (LDL),total cholesterol (TC), triglyceride (TG), high density lipoprotein (HDL), thyroid-stimulating hormone (TSH), glucose) and body weight changes and the relationship with the severity of the disease, dietary habits and exercise during COVID-19 infection in practically healthy patients. Materials and methods. The study voluntarily involved patients of one general practice who have recovered from COVID-19, are more than 18 years old, who have not been diagnosed with chronic conditions and who have data about metabolic parameters in their blood in the last two years before infection. Results. The study involved 110 patients. In patients after infection, body weight increased by an average of 1,05 kg (p < 0,001), KH levels increased by an average of 0.18 mmol/l (p = 0,01), LDL levels increased by an average of 0,22 mmol/l (p = 0,002), TG levels increased by an average of 0,27 mmol/ (p = 0,00003), and TSH levels increased by an average of 0,23 mmol/l (p = 0,004). Body weight gain is most significantly associated with non-smoking status (p = 0,005; η=0,25), use of confectionery (p = 0,008; η=0,24) and fried products (p = 0,029; η=0,20) and lack of physical activities (p = 0,003; η=0,18). The increase in LDL levels is most significantly associated with the consumption of red meat (p = 0,006; η= 0.28), sweets (p = 0,02; η= 0,25), smoked (p = 0,02; η= 0,22) and fatty dairy products (p = 0,02; η=0,20), as well as lack of physical activities (p = 0,04; η= 0,21), but decrease- with diarrhea (p = 0,0007; η = 0,34). The increase in HDL levels is most significantly associated with consumption of fruits and vegetables (p = 0,05; η=0,25), as well as chicken fillet (p = 0,02; η=0,24), but decrease in patients with anxiety (p = 0,031; η = 0,22). The increase in TG levels is associated with the consumption of fried products (p = 0,01; η= 0,27), as well as non-smoking status (p = 0,003; η= 0,25) and sedentariness (p = 0,02; η= 0,18). Conclusions. Lifestyle habits of patients during the infection and some of the disease symptoms have a statistically significant association with changes in metabolic indicators and body weight.