Pilsonisko nemieru un kaimiņu valstīs esošo bruņoto konfliktu ietekme uz augstskolu studentiem

Abstract

Ievads: Karš un nežēlīga vardarbība rada daudz briesmīgu iznākumu, kas ietekmē plašu sabiedrības slāņu spektru. Karš ne tikai atstāj aiz sevis nāves gadījumus, ievainojumus un sociālekonomiskus zaudējumus, bet arī palielina stresa, depresijas un trauksmes līmeni kopumā. Tāpēc ir ļoti svarīgi analizēt un novērtēt kara sekas uz garīgo veselību, jo īpaši uz augstākās izglītības studentu garīgo veselību un labklājību. Mērķis: Pētījuma mērķis ir analizēt pilsonisko nemieru un bruņoto konfliktu kaimiņos psiholoģisko ietekmi uz augstskolu studentiem, ņemot vērā agresīvo karu, kas izcēlās pret Ukrainu 2022. gada sākumā. Materiāli un metodes: Šķērsgriezuma pētījums tika veikts augstskolu studentu vidū, aizpildot anonīmu pētījuma anketu laikā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 1. aprīlim. Rezultāti tika apkopoti no anketas, kas sadalīta trīs daļās. Pirmajā daļā ir iekļauti demogrāfiskie raksturlielumi līdzās kara laika profilam. Otro daļu veido ģeneralizētas trauksmes 7 punktu (GAD-7) skala, savukārt trešo daļu veido pacienta veselības aptauja (PHQ-9), kas ir apstiprināta 9 punktu aptauja, lai novērtētu depresijas smagumu. privātpersonām. Datu analīze tika veikta, izmantojot IBM SPSS versiju 28. Rezultāti ar p-vērtību < 0,05 tika uzskatīti par statistiski nozīmīgiem. Rezultāti: Aptaujā ir piedalījušies 132 augstākās izglītības studenti, no kuriem 116 studenti (87,9%) bija vecumā no 18 līdz 25 gadiem, bet 77 (58,3%) bija sievietes. 46 (34,8%) no dalībniekiem pēc GAD-7 rādītāja nebija trauksmes pazīmju, savukārt 86 (65,2%) studentiem bija trauksme, tomēr dažādās pakāpēs: viegla trauksme 43 (32,6%), mērena trauksme konstatēta 20 (15,2%) studentiem, bet smaga trauksme konstatēta 23 (17,4%) studentiem. Depresiju noteica pēc PHQ-9 rādītāja, kopumā uzrādot 48 (34,8%) studentiem ar vidēji smagu vai smagu depresiju, savukārt 32 (24,2%) studentiem bija viegla depresija, bet 52 (39,4%). studentiem bija minimāla depresija. Trauksme un depresija bija biežāk sastopamas studenšu vidū, un 18 (23,37%) no 77 dalībniecēm GAD sasniedza 15 vai vairāk, kas tiek uzskatīts par vidēji smagu vai smagu trauksmi, salīdzinot ar tikai 5 ( 10%) no 50 vīriešu kārtas dalībniekiem, kuriem GAD rādītājs bija 15 vai vairāk. No otras puses, 20 (25,97%) no 77 dalībniecēm ieguva PHQ rezultātu 15 vai vairāk, kas tiek uzskatīts par vidēji smagu vai smagu depresiju, savukārt tikai 4 (8%) no 50 vīriešiem PHQ rezultāts bija 15 vai vairāk. Secinājumi: Pētījums pierādīja, ka augstskolu studentu, un it īpaši studenšu, garīgā veselība Latvijā ir ļoti apdraudēta, kas statistiski ticami uzrāda augstākus traucējumu līmeņus, salīdzinot ar literatūras datiem, ņemot vērā kara Ukrainā negatīvo ietekmi.

Background: War and atrocious violence accounts for a multitude of dreadful outcomes impacting the broad spectrum of society. Not only does war leave behind it fatalities, injuries, and socioeconomic losses, it moreover results in increasing levels of stress, depression and anxiety all together. It is therefore crucial to analyze and evaluate the consequences of war on the mental health, particularly the mental health and wellbeing of higher education students. Aim: The aim of the study is to analyze the psychological impact of civil unrest and neighbouring armed conflicts on higher education students in light of the aggressive war that erupted against Ukraine early 2022. Material and Methods: A cross-sectional study was conducted among higher education students by completing an anonymous study questionnaire between October 1, 2022 and April 1, 2023. The results were collected from the questionnaire that is divided into three parts. The first part contains demographic characteristics alongside a wartime profile. The second part is comprised of the generalized anxiety disorder 7-item (GAD-7) scale, while the third part is consisting of the patient health questionnaire (PHQ-9), which is a validated 9-item questionnaire to assess depression severity in individuals. Data analysis was conducted using IBM SPSS version 28. Results with a p-value < 0,05 were considered as statistically significant. Results: 132 higher education students have taken part in the survey, of which 116 students (87,9%) were between the age of 18-25, and 77 (58,3%) were female. 46 (34,8%) of the participants had according to the GAD-7 score no signs of anxiety, while 86 (65,2%) students had anxiety, yet in different degrees: mild anxiety in 43 (32,6%) students, moderate anxiety in 20 (15,2%) students, and severe anxiety was found in 23 (17,4%) students. Depression was determined by the PHQ-9 score, demonstrating a total of 48 (34,8%) students that had moderate to severe depression, while 32 (24,2%) students had mild depression, and 52 (39,4%) students had minimal depression. Anxiety and depression tended to be more prevalent among female students, with 18 (23,37%) of the 77 female participants achieving a GAD-score of 15 or more, which is considered indicative of moderate to severe anxiety, compared to only 5 (10%) of the 50 male participants that had a GAD-score of 15 or more. On the other hand, 20 (25,97%) of the 77 female participants acquired a PHQ-score of 15 or more, which is considered indicative of moderate to severe depression, while only 4 (8%) of the 50 male participants had a PHQ-score of 15 or more Conclusion: Research proved that the mental health of higher education students in Latvia is highly at risk, of which female students are particularly at greater risk, showing statistically valid higher levels as compared to literature data most notably given the acrimonious circumstances of war in Ukraine.