Sociālās izolācijas psiholoģiskā ietekme

Abstract

Ievads: Vientulība ir sāpīgi izteiksmīga nekonsekvences pieredze starp paredzēto un faktisko sociālo kontaktu. Vairāk nekā trīs no pieciem amerikāņiem bieži jūtas izolēti. Šī sistemātiskā apskata mērķis ir izpētīt sociālās vientulības psiholoģisko ietekmi. Kopumā pētījuma analīze liecināja, ka indivīdiem ar lielāku psihosociālās ievainojamības pakāpi, šķiet, ir paaugstināts nelabvēlīgu psiholoģisku seku risks, kas saistīts ar sociālo izolāciju.Veselības aprūpes sniedzējiem un ārstiem, kas risina psiholoģiskās ciešanas un depresiju, ir jāizvērtē, vai sociālā vientulība var būt to izcelsmes faktors. Potenciālie pētījumi var koncentrēties uz atsevišķiem cilvēku sociālo tīklu notikumiem (piemēram, fiziska pārvietošana, partneru nāve), lai noteiktu ilgtermiņa un īstermiņa ietekmi uz subjektīvo un objektīvo sociālo vientulību un veidot ieteikumus garīgās labklājības izmaiņām. Ir konstatēts, ka cilvēka fiziskā un garīgā veselība var pasliktināties, ja viņš dzīvo vientuļnieka dzīvi un bieži vien izjūt vientulības sajūtu. Tiek uzskatīts, ka pastāv saikne starp dzīvošanu vienam un paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību risku papildus citiem ar sirdi saistītiem traucējumiem un lielāku risku, ka cilvēks atņems sev dzīvību. Mērķis: Šī pētījuma mērķis ir analizēt, izmantojot iepriekšējo pētnieku publicētos rakstus, un parādīt statistiskas attiecības starp sociālo izolāciju un tās psiholoģisko ietekmi. Materiāli un metodes: Šīs darbs ir balstīts uz iepriekšējiem pētījumiem, ko jau veikuši dažadi autori saistībā ar diplomdarba tēmu. Šajā meta analīze tika pārbaudīti eksperimentāli un korelācijas pētījumi, kuros tika meklēta saikne starp psiholoģiju (garīgo veselību) un sociālo izolāciju COVID-19 vai jebkura cita veida izolācijas laikā, izmantojot 24 pētījumu izlasi. Rezultāti: Šī pētījuma rezultāti sniedz empīriskus pierādījumus par sociālās izolācijas negatīvo un pozitīvo psiholoģisko ietekmi, tostarp trauksmi, depresiju, vientulību, apmierinātību un stresu. Šajā pētījumā tika analizēti daži mainīgie no iepriekš publicētajiem pētījumiem un apstiprināts pētījuma galīgais mērķis, ka sociālā izolācija var izraisīt nopietnas psiholoģiskas problēmas. Rezultāti norāda uz pozitīviem korelācijas koeficientiem starp sociālo izolāciju un lielāko daļu analizēto mainīgo, 24 no 29, un no vairuma atlasīto pētījumu 19 no 24. Nejaušo efektu modeļa meta analizēs rezultāti liecināja par būtisku saistību starp sociālo izolāciju un trauksmi, kā arī to apstiprina fiksēto efektu sintēzes metode. Secinājumi: Iepriekšējo pētnieku publicēto pētījumu meta analizē parāda pozitīvu korelāciju starp sociālo izolāciju un lielāko daļu analizēto psiholoģiskās spriedzes mainīgo: trauksmi, depresiju un vientulību. Tika konstatēta pozitīva, bet nenozīmīga saikne starp apmierinātību, miegu, stresu, labsajūtu un sociālo izolāciju.

Background: Loneliness is the painfully expressive experience of an inconsistency between anticipated and actual social contact. More than three out of five Americans frequently feel isolated. This systematic review aims to explore the psychological impact of social loneliness. Overall, the study analysis suggested that individuals with greater degrees of psychosocial vulnerabilities appear to be at increased risk for unfavourable psychological consequences related to social isolation. Health providers and clinicians addressing psychological distress and depression should evaluate whether social loneliness may be a factor. Potential studies, for example, can focus on separate social network events (e.g., physical relocation, death of partners) to measure the long-term and short-term impact on subjective and objective social loneliness and their suggestions for changes in mental well-being. It has been found that a person's physical and mental health could deteriorate when they lead a solitary lifestyle and often experience feelings of loneliness. It has been suggested that there is a connection between living by oneself and an increased risk of cardiovascular disease, in addition to other heart-related disorders, and with a higher risk of a person taking his or her own life. Aim: The aim of this study is to analyse, using articles published by previous researchers, and demonstrate the emergence of a statistical relationship between social isolation and its psychological effects. Material and Methods: The research is based on previous studies already completed by previous authors related to the diploma topic. This meta-analysis examined experimental and correlational studies testing the links between psychology (mental health) and social isolation during COVID-19 or any other sort of isolation with a sample of 24 studies. Results: The results of this study give empirical evidence for the psychological impacts of social isolation, including anxiety, depression, loneliness, satisfaction, and stress. This study analyzed some of the variables from previously published studies and confirmed the study's final objective that social isolation can cause severe psychological problems. The findings indicate positive correlation coefficients between social isolation and most of the analysed variables, 24 out of 29, and from most of selected studies 19 out of 24.Results from random effect model meta-analyses indicated a significant association between social isolation and anxiety in studies as well as fixed effect synthesis method. Conclusion: Meta-analysis of studies published by previous researchers demonstrate positive correlation between social isolation and most of analysed variables of psychological strain: anxiety, depression, and loneliness. Positive but non-significant link was found between satisfaction, sleep, stress, well-being, and social isolation.