Ādas bazālo šūnu karcinomas citoloģiskās un patohistoloģiskās izmeklēšanas korelatīvais pētījums

Abstract

Ievads. Pēdējā laikā pieaug neinvazīvo metožu aktualitāte. Citoloģija kā diagnostiskā metode ir ātra un minimāli invazīva, salīdzinot ar patohistoloģisko metodi. Materiāli un metodes. Pētījums tika veikts RAKUS Laboratorijas Dienesta Patoloģijas centrā no 01.01.2023 līdz 30.04.2023. Pētījums ir retrospektīvs. Izmantoti centra arhīva materiāli. Darba mērķis. Salīdzināt citoloģijas un patohistoloģijas metožu asociāciju ādas bazālo šūnu karcinomas diagnostikā. Rezultāti. Pētījumā iekļauti 243 pacienti. No tiem ar patohistoloģiju ādas bazālo šūnu karcinoma tika diagnosticēta 227 (96.5%) pacientiem. Vidējais vecums pacientiem, kuriem diagnosticēta ādas bazālo šūnu karcinoma bija 71.86±12.203. No ādas bazālo šūnu karcinomas diagnosticētajiem gadījumiem 39.65% (n=90) bija vīrieši un 60.35% (n=137) bija sievietes. No pacientiem ar ādas bazālo šūnu karcinomu 134 (59%) bija konstatēta histoloģiski mezglveida augšanas tipa karcinoma un 63 (27.8%) bija konstatēta virspusējas augšanas tipa karcinoma. Retāk no apakštipiem bija sastopamas infiltratīva, adenoīda, sklerotizējoša, fibroepiteliāla tipa ādas bazālo šūnu karcinomas. Pēc ādas bazālo šūnu karcinomas histoloģiskās diferenciācijas tipa biežāk bija sastopamas karcinomas bez diferenciācijas (ietver karcinomas virspusējas un mezglveida augšanas tipus un infiltratīva, sklerotizejoša, adenoīda, fibroepiteliāla apakštipa karcinomas), bet retāk bija sastopamas karcinomas ar adneksālu un bazoskvamozu (plakanšūnu) diferenciācijas tipu. Visbiežāka ādas bazālo šūnu karcinomas lokalizācija bija galvas, sejas un kakla ādas rajonā. Pētījuma rezultāti parādīja statistiski nozīmīgu asociāciju starp citoloģiju un patohistoloģiju ādas bazālo šūnu karcinomas diagnostikā (Rho=+0.282; p<0.01). Statistiski nozīmīga asociācija arī parādīta starp karcinomas izmēru (cm) un TNM stadiju (Rho=0.+200; p<0.01). Pētījumā konstatēta statistiski nozīmīga asociācija starp ādas bazālo šūnu karcinomas histoloģisko tipu un karcinomas izmēru (cm) (Rho=+0.150; p<0.05). Atrasta statistiski nozīmīga asociācija starp ādas bazālo šūnas karcinomas histoloģisko tipu un peritumorālu limfocitāru infiltrāciju (Rho=-0.147; p<0.05). Pētījumā netika atrasta statistiski nozīmīga korelācija starp ādas bazālo šūnu karcinomas histoloģisko tipu un TNM stadiju (Rho=-0.039; p=0.585), starp histoloģisko tipu un stromas desmoplāziju (Rho=-0.105; p=0.141), starp histoloģisko tipu un limfovaskulāru invāziju (Rho=+0.069; p=0.332) un starp histoloģisko tipu un histoloģisko diferenciācijas tipu (Rho=+0.063; p=0.381). Secinājumi. Mūsu pētījuma rezultāti norādīja, ka citoloģija ir pietiekami precīza metode, lai izmantotu kā sākotnējo ādas bazālo šūnu karcinomas diagnosticēšanas metodi. Turpretī, ir perspektīva citoloģijas metodes attīstībai, pilnveidojot, piemēram, ādas bazālo šūnu karcinomas histoloģisku tipu diferencēšanu ar kritērijiem, kas būtu arī nozīmīgi ārstēšanas metožu izvēlē, vai arī ar citām papildus diagnosticēšanas metodēm, kuras nav invazīvas.

Introduction. The non-invasive methods in the screening and early diagnosis of basal cell carcinoma of the skin is of particular importance. Cytological tumor analysis as a diagnostic method, which is is quick and minimally invasive compared to the pathohistological method. Purpose of work. To compare the correlation of cytology and pathohistology methods in the diagnosis of basal cell carcinoma of the skin. Materials and methods. The study was performed at the REUH Laboratory Service Pathology Center. The study was retrospective. The histopathological and cytological methods were used to compare the association between two methods. The data were assessed from REUH and Centre of Pathology database system. Spearman's test was used to assess association between histopathological and cytological methods. The study was performed in the period from January 1, 2023 till April 30, 2023. Patients aged 37-93 years undergoing both histopathological and cytological examination were enrolled in the study. Results. 243 patients were enrolled in the study. 227 (96.5%) patients had basal cell carcinoma. The median age of patients were 71.86±12.203 years. 90 Patients 39.65% were males and 137 patients 60.35% (n=137) were females. 134 patients (59%) had nodular basal cell carcinoma and 63 patients (27.8%) had superficial basal cell carcinoma. The most common localization of basal cell carcinoma of the skin was in the skin region of the head, face and neck. In our study according to the histological The study showed a statistically significant association between cytology and pathohistology in the diagnosis of skin basal cell carcinoma (Rho=+0.282; p<0.01). A statistically significant association was also shown between carcinoma size (cm) and TNM stage (Rho=0.+200; p<0.01). The study found a statistically significant association between histological subtype and carcinoma size (cm) (Rho=+0.150; p<0.05). A statistically significant negative association was found between histological subtype and peritumoral lymphocytic infiltration (Rho=-0.147; p<0.05). However, the study did not found statistically significant association between histological subtype and TNM stage (Rho=-0.039; p=0.585), between histological subtype and the degree of stromal desmoplasia (Rho=-0.105; p=0.141), between histological subtype and lymphovascular invasion (+0.069; p=0.332) and between histological subtype and histological differentiation type (Rho=+0.063; p=0.381). Conclusions. The results of our study confirmed that cytology is accurate enough to be used as an initial diagnostic tool for the initial diagnosis of basal cell carcinoma of the skin. On the other hand, further development of the cytology method seems promising, for accurate diagnosis of the histological subgroups of basal cell carcinoma of the skin. This is particularly important in the personalized treatment and diagnosis of basal cell carcinoma.