COVID - 19 pandēmijas ietekme uz akūta holecistīta ārstēšanas reuzltātiem

Abstract

Ievads: Akūts holecistīts (AH) ir bieži sastopama slimība, kuras novēlota ārstēšana var izraisīt smagāku gaitu un komplikācijas. Tiek uzskatīts, ka COVID-19 pandēmijas laikā cilvēki novēloti vērsās slimnīcā, kas varētu ietekmēt AH ārstēšanas iznākumus. Darba mērķis: Izvērtēt un salīdzināt AH ārstēšanas rezultātus RAKUS stacionārā “Gaiļezers” COVID-19 pandēmijas laikā un pirms tās. Materiāli un metodes: Salīdzinoša retrospektīva analīze. Dalībnieki – 18+ populācija, kas stājušies RAKUS stacionārā “Gaiļezers” ar diagnozi K80.0 vai K81.0 laika periodos no 01.11.2018. līdz 01.06.2019. (kontroles grupa) un no 01.11.2020. līdz 01.06.2021. (pandēmijas grupa). Pētījumā tika iekļauti 188 pacienti ar akūta holecistīta diagnozi – 93 pacienti kontroles grupā, 95 pacienti pandēmijas grupā. Rezultāti: Pandēmijas grupā 18,9% pacienti no simptomu sākuma līdz hospitalizācijai gaidīja >7 dienas, bet kontroles grupā – 5,4% (p = 0,005). Starp abām grupām netika novērotas būtiskas atšķirības kopējā hospitalizācijas ilgumā (p = 0,993), hospitalizācijas ilgumā pēc operācijas (p = 0,993), perkutānās holecistostomijas veikšanas biežumā (0,099). Pandēmijas grupā visbiežāk tika novērots vidēji smags AH (65,3%), kontroles grupā – 51,6%. (p = 0,105). Laparotomijas veikšanu biežumā statistiski nozīmīga asociācija netika konstatēta (p = 0,247). Netika konstatēta nozīmīga atšķirība komplikāciju biežumā starp abām grupām (p = 0,681). Pandēmijas grupā novēroja būtisku operācijas ilguma palielināšanos – pandēmijas grupā 79 ± 27,9 min, kontroles grupā 61,9 ± 21,8 min (p < 0,001). Pandēmijas grupā biežāk operācijas laikā atklāja perivezikālu infiltrātu - 62,5%, bet kontroles grupā 38,6% (p = 0,007). Secinājumi: COVID-19 pandēmijas laikā netika novērots būtisks AH vidēji smago un smago pakāpju pieaugums. Gan pirms, gan pandēmijas laikā lielākā daļa AH pacientu tika ārstēti ķirurģiski. Pandēmijas laikā palielinājās cilvēku proporcija, kas vērsās slimnīcā >7 dienas no simptomu sākuma, biežāk tika konstatēts perivezikāls infiltrāts un palielinājās operācijas ilgums, bet tas būtiski neietekmēja AH ārstēšānas iznākumus.

Introduction: Acute cholecystitis (AC) is a common disease, and delayed treatment can lead to more severe course and complications. It is believed that during the COVID-19 pandemic, people are thought to delay seeking medical care, which could affect the treatment outcomes of AC. Aim: To evaluate and compare the results of the treatment of AC in RAKUS inpatient "Gailezers" during and before the COVID-19 pandemic. Materials and methods: A comparative retrospective analysis. Participants – 18+ population who entered the RAKUS inpatient facility "Gailezers" with a diagnosis of K80.0 or K81.0 in the time periods from November 1, 2018 to June 1, 2019 (control group) and from November 1, 2020 until June 1, 2021 (pandemic group). 188 patients diagnosed with acute cholecystitis were included in the study – 93 patients in control group, 95 patients in pandemic group. Results: In the pandemic group, 18.9% of patients waited >7 days from the onset of symptoms to hospitalization, and 5.4% in the control group (p = 0.005). No significant differences were observed between the two groups in total length of hospitalization (p = 0.993), length of hospitalization after surgery (p = 0.993), frequency of percutaneous cholecystostomy (0.099). In the pandemic group, moderately severe AC was most often observed (65.3%), in the control group - 51.6%. (p = 0.105). No statistically significant association was found in the frequency of laparotomy (p = 0.247). No significant difference was found in the complication rate between the two groups (p = 0.681). A significant increase in the duration of surgery was observed in the pandemic group - 79 ± 27.9 min in the pandemic group, 61.9 ± 21.8 min in the control group (p < 0.001). In the pandemic group, perivesical infiltrate was detected more often during surgery - 62.5%, and in the control group 38.6% (p = 0.007). Conclusions: No significant increase in moderate and severe AC was observed during the COVID-19 pandemic. Both before and during the pandemic, the majority of AC patients were treated surgically. During the pandemic, the proportion of people presenting to the hospital >7 days from the onset of symptoms increased, perivesical infiltrates were detected more often, and the duration of surgery increased, but this did not significantly affect the outcomes of AC treatment.