Acs pseidoeksfoliatīva sindroma ietekme uz mērķa refrakciju pacientiem pēc kataraktas operācijas

Abstract

Ievads. Lēca nodrošina gaismas staru fokusēšanu uz tīklenes un skaidru redzi. Katarakta ir lēcas apduļķošanās, un ir galvenais akluma un redzes traucējumu cēlonis gados veciem pacientiem visā pasaulē. Pseidoeksfoliatīvais sindroms ir elastīgo šķiedru struktūru traucējums, kas attīstās dažādu faktoru dēļ; ģenētiski noteikts, ar vecumu saistīts un vides ietekmēts. Tam raksturīga pārmērīga elastīga materiāla veidošanās un uzkrāšanās intraokulāros un ekstraokulāros audos. PES palielina arī dažādu komplikāciju attīstības risku. Šobrīd labākā kataraktas ārstēšanas metode ir ķirurģiska, kas spēj uzlabot pacienta redzi un izvarīties no neatgriezeniska akluma. Darba mērķis. Izvērtēt pseidoeksfoliatīva sindroma ietekmi uz mērķa refrakciju, pacientiem pēc kataraktas operācijas. Materiāli un metodes. Prospektīvā pētījumā tika iekļauti 20 pacienti ar kataraktu un diagnosticētu pseidoeksfoliatīvo sindromu un 20 pacienti ar kataraktu bez pseidoeksfoliatīva sindroma. Pacientiem dienā pirms operācijas tika noteikts redzes asums un intraokulārs spiediens. Pacienti tika izmeklēti 3 līdz 4 nedēļas pēc operācijas un tika veikta redzes asuma pārbaude, intraokulāra spiediena noteikšana un izmeklēšana ar spraugas lampu, lai izvērtēt lēcas pozīciju. Rezultāti. Pacientu vidējais vecums ir 73,00 ± 6,24 gadi (IQR 52 – 92; diapazons 62 – 86). Sieviešu vidējais vecums ir 73 ± 6,7 gadi (IQR 52 – 92; diapazons 62 – 86). Vīriešu vidējais vecums ir 73,5 ± 5,69 gadi (IQR 52,25 – 91,75; diapazons 63 – 83). Vidējais pacientu redzes asums pirms operācijas ir 0,15± 0,07 (IQR -0,05– 0,35; diapazons 0,08 – 0,40). Vidējais pacientu redzes asums pēc operācijas ir 0,90 ± 0,078 (IQR 0,75 – 1,15; diapazons 0,7 – 1,0). Vidējais pacientu intraokulārs spiediens pirms operācijas ir 18 ± 3,01 (IQR 9,26 – 25; diapazons 11 – 24). Vidējais pacientu intraokulārs spiediens pēc operācijas ir 14,50 ± 2,47 (IQR 8,5 – 20,5; diapazons 9 – 20). Redzes asuma izmaiņām pēc operācijas starp pacientiem ar pseidoeksfoliatīvo sindromu un pacientiem bez PES ir atrasta statiski nenozīmīga korelācija (p = 0,32, r = -0,16). IOP izmaiņām pēc operācijas starp pacientiem ar PES un pacientiem bez PES ir atrasta statiski nenozīmīga korelācija (p = 0,46, r = 0.12). Secinājumi. Redzes asuma izmaiņas pēc operācijas pacientiem ar PES un pacientiem bez PES neuzrādīja statistiski nozīmīgus rezultātus. Netika konstatēta statistiski nozīmīga saistība starp IOP izmaiņām pēc operācijas pacientiem ar PES un pacientiem bez PES.

Introduction. The lens provides focusing of light rays onto the retina and clear vision. Cataract is the clouding of the lens and is the leading cause of blindness and visual impairment in elderly patients worldwide. Pseudoexfoliative syndrome is a multifactorial disorder of elastic fiber structures, which is genetically influenced, age-related, and environmentally induced. PEX characterized by excessive production and accumulation of elastic material in intraocular and extraocular tissues. PEX also increases the risk of various complications. Currently, the best method of cataract treatment is surgical, which can improve the patient's vision and prevent irreversible blindness. Aim. Assessing the impact of pseudoexfoliative syndrome on the target refraction in patients after cataract surgery. Materials and methods. In a prospective study, 20 patients with cataract and diagnosed pseudoexfoliative syndrome, and 20 patients with cataract without pseudoexfoliative syndrome were included. The day before surgery, visual acuity and intraocular pressure were measured in all patients. Patients were examined 3 to 4 weeks after surgery, including visual acuity assessment, intraocular pressure measurement, and slit lamp examination to evaluate the position of the intraocular lens. Results. The average age of the patients is 73.00 ± 6.24 years (IQR 52 – 92; range 62 – 86). The average age of female patients is 73 ± 6.7 years (IQR 52 – 92; range 62 – 86). The average age of male patients is 73.5 ± 5.69 years (IQR 52.25 – 91.75; range 63 – 83). The mean preoperative visual acuity of the patients is 0.15 ± 0.07 (IQR -0.05 – 0.35; range 0.08 – 0.40). The mean postoperative visual acuity of the patients is 0.90 ± 0.078 (IQR 0.75 – 1.15; range 0.7 – 1.0). The mean preoperative intraocular pressure (IOP) of the patients is 18 ± 3.01 (IQR 9.26 – 25; range 11 – 24). The mean postoperative IOP of the patients is 14.50 ± 2.47 (IQR 8.5 – 20.5; range 9 – 20). There was found to be a statistically insignificant correlation between visual acuity changes after surgery among patients with PEX and patients without PEX (p = 0.32, r = -0.16). Similarly, there was a statistically insignificant correlation between IOP changes after surgery among patients with PEX and patients without PEX (p = 0.46, r = 0.12). Conclusion. The changes in visual acuity after surgery in patients with PEX and patients without PEX did not show statistically significant results. There was no statistically significant correlation found between changes in intraocular pressure (IOP) after surgery in patients with PEX and patients without PEX.