Žults drenāžas metožu analīze pacientiem ar aizkuņģa dziedzera vēzi Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā "Gaiļzezers", laika posmā no 2015. līdz 2020. gadam, ar 2 gadu novērošanas periodu
Автор
Vāvere, Daniela
Co-author
Latvijas Universitāte. Medicīnas fakultāte
Advisor
Atstupens, Kristaps
Дата
2023Metadata
Показать полную информациюАннотации
Problēmas aktualitāte. Aizkuņģa dziedzera vēzis ir agresīvs audzējs ar sliktu prognozi un bieži tiek diagnosticēts vēlīni. Biežāk tas attīstās aizkuņģa dziedzera galviņas daļā, un kā pirmais simptoms nereti ir kopējā žultsvada obstrukcijas radīta mehāniska dzelte. Ilgstoša holestāze un dzelte rada toksisku orgānu bojājumu, kas apdraud pacienta veselību un dzīvību, kā arī samazina radikālas terapijas iespējas, tādēļ ir jāatjauno adekvāta žults attece. Atbilstoša metodes izvēle uzlabo pacienta vispārējo stāvokli un pagarina dzīvildzi, kā arī mazina komplikāciju attīstību. Darba mērķis. Salīdzināt pielietotās žults drenāžas metodes, pacientiem ar aizkuņģa dziedzera galviņas daļas vēzi, ar kopējā žultsvada kompresiju un mehānisku dzelti, atkarībā no slimības stadijas un pacienta vispārējā veselības stāvokļa un analizēt to komplikācijas. Materiāli un metodes. Retrospektīvi tika analizētas 200 medicīniskās kartes pacientiem, kuri stacionēti RAKUS stacionārā “Gaiļezers” laika posmā no 2015. gada līdz 2020. gadam ar SSK diagnozes kodu C25.0 un kuriem tika veikta kāda no žults drenāžas procedūrām aizkuņģa dziedzera galviņas daļas vēža izraisītas mehāniskas dzeltes dēļ. Analizētas tika perkutāna transhepātiska holangiostomija (PTH) perkutāna transhepātiska kopējā žultsvada stentēšana (PTHS), biliodigestīva anastamoze (BDA), endoskopiskā retrogrādā holangiopankreatogrāfija (ERHP). Iegūtie dati tika apstrādāti, izmantojot programmu IBM SPSS Statistics 28.0, izmantojot aprakstošās un analītiskās statistikas metodes. Rezultāti. Pētījumā pārsvarā piedalījās sievietes, lielākā daļa pacientu vecuma grupā no 71- 80, mediānais vecums 72 gadi (IQR 71-80). Starp dalībniekiem visbiežāk sastopams bija IV stadijas aizkuņģa dziedzera vēzis (60%). 88% pacientiem tika novērota viena vai vairākas blakusslimības un biežāk novērota bija ASA III 59% pacientiem. Visbiežāk veiktā žults drenāžas procedūra bija PTHS, vismazākais stacionēšanas ilgums tika novērots pēc ERHP. Atkārtota procedūra tika veikta 42% pacientiem. No 183 pacientiem, kuriem tika veikta kāda no žults drenējošām procedūrām, 37% attīstījās agrīnas komplikācijas, bet 23% attīstījās vēlīnas komplikācijas. No 67 pacientiem, kuriem bija agrīnas komplikācijas, 30% bija arī vēlīnas komplikācijas. Mirstība kohortā bija 0. Secinājumi. Nav statistiski ticamas atšķirības žults drenāžas metodes izvēlē no slimības stadijas, pacienta vispārējā veselības stāvokļa vai pacienta vecuma. Visbiežāk komplikācijas tika novērotas pēc PTHS, kamēr vismazāk tās tika novērotas pēc ERHP. 5 Atslēgas vārdi. Aizkuņģa dziedzera galviņas daļas vēzis. Mehāniska dzelte. Žults drenāža. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca. Klaviena – Dindo klasifikācija. Pēcoperācijas komplikācijas. Diplomdarba izpildes vieta. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas stacionāra „Gaiļezers” Vispārējās un neatliekamās ķirurģijas klīnika. Ētikas komitejas atļauja pētījuma veikšanai Pētījuma veikšanai ir izsniegta Latvijas Introduction. Pancreatic cancer is an aggressive tumor with poor prognosis and often late diagnosis. It more commonly develops in the head of the pancreas, and the first symptom is often mechanical jaundice caused by obstruction of the common bile duct. Prolonged cholestasis and jaundice cause toxic damage to the organs, and also reduces the possibilities of radical therapy, which threatens the patient's health and life. Therefore, adequate bile flow must be restored. Proper selection of the method improves the patient's overall condition, prolongs their lifespan, and reduces the development of complications. Aim of the study. To compare used methods for bile drainage to patients with pancreatic head cancer with common bile duct compression and mechanical jaundice, depending on the stage of the disease and the patient's overall health status and to analyze their complications. Material and methods. 200 medical records of patients hospitalized in the RAKUS hospital "Gaiļezers" between 2015 and 2020 with the ICD code C25.0 and who underwent a bile drainage procedure due to mechanical jaundice caused by pancreatic head cancer were retrospectively analyzed. Procedures as percutaneous transhepatic cholangiostomy (PTH), percutaneous transhepatic stenting of the common bile duct (PTHS), biliodigestive anastamosis (BDA) and endoscopic retrograde cholangiopancreatography (ERHP) were analyzed The obtained data were processed using the IBM SPSS Statistics 28.0 program, using descriptive and analytical statistical methods. Results. The study mainly involved women, and the majority of patients were in the age group of 71-80 years, with a median of 72 years (IQR71-89). Stage IV pancreatic cancer was most commonly found at 60%. 88% of patients had one or more comorbidities, and ASA III was more commonly observed in 59% of patients. The most commonly performed biliary drainage procedure was PTHS, and the shortest hospital stay was observed after ERHP. Of the 183 patients who underwent one of the biliary drainage procedures, 36.6% developed early complications, while 23% developed late complications. Of the 67 patients who had early complications, 30% also had late complications. No patient died during hospitalization due to the performed procedure. Conclusions. There is no statistically significant difference in the choice of biliary drainage method based on the stage of the disease, the patient's general health status, or the patient's age. The most frequent complications were observed after PTHS, while the fewest were observed after ERHP. 7 Key words. Pancreatic head cancer. Mechanical jaundice. Bile drainage. Surgical treatment. Riga East clinical university hospital. Clavien – Dindo classification. Postoperative complications.