Dzemdes kakla vēža skrīninga izmeklējuma organizēšanas salīdzinājums Latvijā un Somijā

Abstract

Problēmas būtība Dzemdes kakla vēzis ir ceturtais izplatītākais ļaundabīgais audzējs starp sievietēm visā pasaulē. Dzemdes kakla vēža sekas ir saistītas ar neauglību, sliktu dzīves kvalitāti un nāvi (3). Katrai saslimušai sievietei slimību būtu iespējams atpazīt un apturēt agrīnajā attīstīšanas stadijā, ja viņa būtu regulāri pārbaudījusies, veicot profilaktisko skrīninga pārbaudi. Somijā ir viena no vislabāk organizētām dzemdes kakla vēža skrīninga sistēmām pasaulē. Pagājušā gada statistiskie dati par atsaucību veikt skrīninga izmeklējumu Latvijā paliek zem 50%. (41) Ir nepieciešami uzlabojumi, lai pasargāt sievietes Latvijā no dzemdes kakla vēža. Pētījuma mērķis Šī darba galvenais mērķis ir salīdzināt dzemdes kakla vēža skrīninga organizēšanu Latvijā un Somijā. Apkopojot informāciju gan no iedzīvotājiem, gan veselības aprūpes speciālistiem, pētījuma mērķis ir noteikt galvenās atšķirības starp abām valstīm un noteikt, kādi faktori varētu ietekmēt skrīninga aptveres atšķirības. Materiāli un metodes Kvantitatvā pētijuma ietvaros tika aptaujātas sievietes no Latvijas un Somijas. Papildus tika aptaujātas pacientes Latvijā, kurām tika atrastas izmaiņas dzemdes kakla šūnās. Sievietēm tika uzdoti svarīgi jautājumu, ar kuru palīdzību varēja skprist par dzemdes kakla skrīninga organizāijas veiksmīgumu valstī. Rezultāti 325 sievietes piedalījās pētījumā. Abās valstīs vispārējās populācijas respondentēm ir līdzīgi labas zināšanas par dzemdes kakla vēža profilktisko izmeklējumu (96 %). Latvijā un Somijā biežākais informācijas avots par izmeklējumu respondentes uzskata ārstu-ginekologu (39,2 % un 22,8%) . Ne visas sievietes pētāmās valstīs saņem uzaicinājuma vēstuli. Daļa no sievietēm, kas vēstuli saņēma, nav izmantojušas iespēju pārbaudīties. 10,3 % Latvijas un 22 % Somijas iedzīvotājas ir atklājušas, ka pieder dzemdes kakla vēža attīstības riska grupai ar skrīninga palīdzību. Secinājumi Problēma paliek aktuāla, un ir nepieciešamas jaunas idejas, kā uzlabot situāciju ar skrīninga izmeklējumu Latvijā. Ārsti-ginekologi aktīvi izglīto pacientes par profilaktiskiem izmeklējumiem. Ir nepieciešami risinājumi, lai vairāk sievietes saņem uzaicinājuma vēstuli. Latvijā lielākā daļa sieviešu apmeklē ginekologu pietiekami bieži, lai savlaicīgi diagnosticēt dzemdes kakla vēzi. Ir nepieciešama skolnieku izglītošana par profilaktiskām pārbaudēm.

The Nature of the Problem Cervical cancer ranks as the fourth most common malignancy among women worldwide, causing infertility, poor quality of life, and death. Early detection through regular preventive screening could have prevented its development. Finland boasts one of the world's best- organized cervical cancer screening systems, while last year's screening response rate in Latvia was below 50%. Improvements are necessary to safeguard Latvian women from cervical cancer. Aim of the Study The primary objective of this thesis is to compare the organization of cervical cancer screening in Latvia and Finland. By gathering information from both the population and healthcare professionals, the study aims to identify key differences between the two countries and determine which factors could influence the disparity in screening coverage. Materials and Methods A quantitative study involved interviews with women from both Latvia and Finland, and patients in Latvia who had cervical cell changes were also interviewed. The survey consisted of a series of questions aimed at evaluating the success of cervical screening in each country. Results Both countries had a similar level of knowledge about cervical cancer screening among respondents from the general population. In Latvia and Finland, gynecologists were the most common source of information on screening. However, not all women in either country received an invitation letter. In Latvia, most women had an annual visit with a gynecologist, while in Finland, they did so less frequently. Further or larger studies are needed to confirm or refute the evidence when comparing the study groups in Latvia. Conclusions The problem of cervical cancer remains, and innovative ideas are necessary to improve the screening situation in Latvia. Gynecologists are proactive in educating patients about preventive screening. More women must receive an invitation letter to participate in the screening program. To address this problem, it is necessary to find a way to improve the invitation process and ensure that more women receive an invitation letter. One possible solution is to explore the use of digital inviting, which could improve the accuracy and timeliness of invitation letters. Including a reserved screening time in the invitation letter could be a potential solution.