Aizcietējumu klīniskās īpatnības un pielietotā ārstēšana pirmsskolas vecuma bērniem

Abstract

Ievads Funkcionāli aizcietējumi ir kuņģa-zarnu trakta darbības traucējums, kuru bieži novēro pirmsskolas vecuma bērniem. Lai gan visbiežākais aizcietējuma cēlonis ir uztura kļūdas, funkcionālā aizcietējuma etiopatoģenēzē svarīgi faktori ir arī dažādi emocionālie aspekti. Piemēram, uzsākot pirmsskolas izglītības iestādes (PII.) apmeklēšanu. Pētījuma mērķis Analizēt funkcionālu aizcietējumu klīnisko raksturojumu bērniem vecuma grupā no 3 līdz 6 gadu vecumam un salīdzināt datus saistībā ar PII apmeklējumu un citiem ietekmējošiem faktoriem. Materiāli un metodes Tika veikts retrospektīvs šķērsgriezuma pētījums, atlasot bērnus (3-6 gadi), kuriem 2017.-2018.gada laikā tika veikta izmeklēšana un ārstēšana Bērnu Klīniskajā Universitātes Slimnīcā (BKUS, Rīga) saistībā ar aizcietējumiem (SSK K59.0). Tika analizēti šādi dati: vecums, dzimums, stacionēšanās vēsture, PII apmeklējums, blakussaslimšanu diagnozes; klīniskie testi; noteikto ārstēšanu un rekomendācijas. Statistiskā analīze Aprakstošā statistika; Chi2 tests. Rezultāti Pētījumā tika iekļauti 112 bērni (51,4 % - meitenes) ar vidējo vecumu 4,46 gadi (±1,07 SD). No tiem 75% bērnu aizcietējuma dēļ hospitalizēti pirmo reizi, 58% pacientu aizcietējums bija galvenā diagnoze. Lielākā daļa bērnu (82%;92/112) apmeklēja PII; 58% (65/112) bērnu bija novirzes klīniskajos testos. Kopumā klīnisko analīžu rezultāti bērniem, kas apmeklē vai neapmeklē PII, neatšķīrās. Funkcionali aizcietējumi bija statistiski ticami biežāk bērniem, kuri apmeklēja PII, salīdzinot ar bērniem, kuri neapmeklēja PII: 62 % (69/91) pret 30%(6/20), p=0.0001. Novirzes asins ainā un fēču analīzē bija biežāk bērniem ar organiskiem aizciētejumiem, nekā funkcionālu aizcietējumu gadījumā: attiecīgi,37% (13/35) pret 14% (9/66) (p=0.007) un 8%( 3/36) pret 0% (0/76), p=0.01. Izrakstītā ārstēšana bija makrogols (n=27), 14 pacienti tika ārstēti ar attīrošo klizmu. Pacientiem ar funkcionāliem aizcietējumiem makragolu pielieto bežāk nekā pacientiem ar organiskiem aizcietējumiem attiecībā 20% (22/112) pret 5% (5/112), p=0.24. Attīrošā klizma tika pielietota biežāk pacientu grupai ar organiskiem aizcietējumiem 22% (8/36) pret 7% (5/76), p=0,05. Uztura rekomendācijas tika ieteiktas visiem pacientiem izrakstīšanās laikā, savukārt psiholoģiskā palīdzība aizcietējuma ārstēšanai ieteikta tikai 5 % gadījumu. Secinājums Statistiski netiek pierādīta atšķirība starp klīnisko testu izmaiņām bērniem atkarībā PII apmeklējuma. Salīdzinoši liels pacientu skaits, kas tiek stacionēti atkārtoti, īpaši bērnu grupā ar funkcionāliem aizcietējumiem (18%) varētu norādīt uz nozīmētas terapijas neefektivitāti un/vai pacientu nelīdzestību. Lai gan ārstēšana atbilst jaunākajām funkcionālo aizcietējumu ārstēšanas vadlīnijām, psiholoģiska ārstēšana iespējams ir rekomkendējama biežāk.

Introduction Functional constipation is a functional gastrointestinal order that is often observed in preschool children. Although most common causes of constipation are dietary mistakes and variety of emotional aspects are also important factors in the etiopathogenesis of functional constipation. Such as attending the kindergarten. Aim of the study To analyze clinical characteristics of children with functional constipation and to compare the data in relation to attendance of kindergarten. Materials and methods Retrospective crossectional study was performed, selecting children (3-6 years) who were undergoing investigation and treatment in Children Clinical University hospital (Riga) due to Constipation (SSK-10; K59.0) during 2017-2018. The following data were analysed: age, gender, hospitalisation history, kindergarten attendance, side diagnoses; clinical tests; prescribed treatment and recommendations. Statistical analysis: descriptive statistics; Chi2 test. Results In total, 112 children (51,4 % % - girls) with the mean age of 4,46 years (±1,07 SD) were included in the study. Out of them, 82% were hospitalised due to constipation for the first time, in 56% of patients constipation was the main diagnosis. Majority of children (81.7%) were attending kindergarten. 58% (65/112) of children had some abnormalities in clinical tests. Overall, prevalence of deviations of clinical investigations did not differ between children attending kindergartens or not. However, functional constipation was statistically significantly more frequent in children who attended kindergarten compared to children who did not attend kindergarten : 62% (69/91) vs 30% (6/20), p=0.0001. Abnormal blood counts and faecal analysis were more frequent in children with organic constipation than functional constipation: 37% (13/35) vs 14% (9/66) (p=0.007) and 8% (3/36) vs 0% (0/76) (p=0.01). The treatment prescribed was macrogolum (n=28), 14 patients were treated with enema. Macragol was used more commonly in patients with functional constipation than in patients with organic constipation, 20% (22/112) to 5% (5/112). Enemas were used more frequently in the group of patients with organic constipation 22% (8/36) vs 7% (5/76), p=0,05. Dietary changes were recommended for all patients at discharge, while psychological help for treating of constipation was adviced only in 5% cases. Conclusion Clinical investigations did not differ between children attending kindergartens or not. The relatively high number of readmissions, especially in the group of children with functional constipation (18%), could indicate ineffectiveness of the prescribed therapy and/or patient non-compliance. Although treatment corresponds to the latest guidelines for the treatment of functional constipation, psychological treatment should be recommended more often.