Kardiovaskulāri notikumi pacientiem pēc sepses Latvijā 2015. – 2020.gadā

Abstract

Maģistra darba tēma ir “Kardiovaskulāri notikumi pacientiem pēc sepses Latvijā 2015.-2020. gadā”. Sepse ir aktuāla sabiedrības veselības problēma. Ik gadu ar sepsi slimo un mirst miljoniem cilvēku visā pasaulē. Pēc sepses izdzīvojušajiem bieži saglabājas ilgstošas fiziskās un mentālās veselības problēmas, ir pazemināta dzīves kvalitāte, kā arī novēro augstākus mirstības rādītājus, salīdzinot ar vispārējo populāciju. Latvijā trūkst informācijas par sepses izplatību un nav publicēti epidemioloģiski pētījumi par veselības statusu pacientiem pēc sepses, tai skaitā par kardiovaskulārām komplikācijām pēc sepses. Neskatoties uz metodoloģisko daudzveidību, citur pasaulē veiktie pētījumi ir parādījuši, ka pēc sepses izdzīvojušajiem ir paaugstināts nevēlamu kardiovaskulāru notikumu risks, tai skaitā tādu būtisku notikumu kā akūts miokarda infarkts, insults un kardiovaskulāra nāve risks. Lai papildinātu zināšanas par sepsi Latvijā, tika veikts longitudināls prospektīvs pētījums. Pētījuma galvenais mērķis bija salīdzināt būtisku nevēlamu kardiovaskulāru notikumu – akūta miokarda infarkta, insulta un kardiovaskulāras nāves – risku pacientiem ar sepsi un pacientiem bez sepses viena gada laikā pēc hopsitalizācijas. Pētījumam izmantoja valsts līmeņa veselības aprūpes administratīvos datus par personu stacionāra aprūpes epizodēm Latvijā 2014-2021. gadā. Pētījumā iekļāva 6208 pieaugušos ar sepsi, ko salīdzināja ar divām kontrolgrupām – pacientiem ar infekciju, bet bez sepses un pacientiem bez sepses un bez infekcijas. Papildus izvērtēja, vai riski atšķiras atkarībā no pielietotās sepses gadījuma definīcijas. Pētījumā apstiprināja, ka kopējais notikumu biežums gada laikā pēc hospitalizācijas pacientiem ar sepsi bija augstāks nekā pacientiem ar infekciju bez sepses (OR 1,30; 95% CI 1,03-1,64), turklāt pacientiem ar sepsi bija augstāka mirstība, salīdzinot ar pacientiem, kam bija infekcija bez sepses (OR 1,74; 95%CI 1,20-2,52), un ar pacientiem, kuriem bija orgānu disfunkcija bez sepses (OR 1,96; 95% CI 1,33-2,86). Tika apstiprināta arī hipotēze, ka risks atšķiras starp tiešas un netiešas norādes sepses gadījumiem un risks ir augstāks netiešas norādes sepses (infekcijas un orgānu disfunkcijas kombinācijas) gadījumā. Visās apakšgrupās augstāks risks bija saistīts ar lielāku pacienta vecumu un blakusslimību slogu izejas līmenī. Lai noteiktu sepses kā neatkarīga riska faktora lomu attiecībā uz kardiovaskulāriem notikumiem, ir nepieciešami tālāki pētījumi. Veiktais pētījums papildina zināšanas par sepsi Latvijā un aktualizē administratīvo datu izmantošanu sepses pētniecībā.

Cardiovascular events among sepsis survivors in Latvia between 2015 and 2020 Sepsis is a major public health concern. Millions of people around the world suffer and die from sepsis annually. Sepsis survivors often have long-term physical and mental health deterioration, reduced quality of life, and higher mortality rates comparing to general population. The prevalence of sepsis in Latvia is unknown, as well as there are no large epidemiological studies addressing the health status of sepsis survivors in Latvia, including cardiovascular complications after sepsis. Despite significant heterogeneity of the design available international studies have demonstrated increased risk of major adverse cardiovascular events (MACE) in sepsis survivors such as myocardial infarction, stroke, and cardiovascular death. A longitudinal prospective study was conducted to raise awareness about sepsis in Latvia. Main objective was to compare the risk of MACE (myocardial infarction, stroke, and cardiovascular mortality) between sepsis survivors and inpatients without sepsis within one year after hospital discharge. The study utilized a national level administrative health data for sepsis-related hospital admissions in Latvia between 2014 and 2021. In total, 6,208 adults with sepsis were included in the study to compare with two independent cohorts – inpatients without sepsis and inpatients without any infection. Additionally, it was evaluated whether the risk differs depending on the applied sepsis definition. In this study, the higher risk of the MACE was demonstrated in subjects with sepsis comparing to non-septic subjects with infection (OR 1.30; 95% CI 1.03-1.64). Moreover, subjects with sepsis had higher mortality rate comparing to non-septic subjects with infection (OR 1,74; 95%CI 1,20-2,52) and comparing to non-infected subjects (OR 1,96; 95% CI 1,33-2,86). In addition, the higher MACE risk was demonstrated in subjects with implicit sepsis (the combination of infection and organ dysfunction diagnostic codes) comparing to subjects with explicit sepsis. Higher risk was always associated with advanced patient age and number of concomitant diseases at baseline. Although the study found increased risk of the MACE in sepsis survivors, further studies are needed to address sepsis as an independent risk factor. Given study provided new knowledge about sepsis in Latvia, as well as emphasized the value and utility of administrative data in sepsis research.