Izmaiņas ASV visaptverošajā stratēģijā Tuvajos Austrumos no B. Obamas līdz Dž. Baidenam: Afganistānas un Sīrijas gadījumu analīze

Abstract

Maģistra darbā “Izmaiņas ASV visaptverošajā stratēģijā Tuvajos Austrumos no B. Obamas līdz Dž. Baidenam: Afganistānas un Sīrijas gadījumu analīze” tiek pētītas izmaiņas ASV visaptverošajā stratēģijā Tuvajos Austrumos, izceļot Afganistānu un Sīriju kā piemērus stratēģijas pārmaiņās. Pētījumā tiek izskatītas trīs ASV prezidentu, B. Obamas, D. Trampa un Dž. Baidena, administrāciju vērstās darbības un politika pret Afganistānu un Sīriju, lai identificētu vai ir notikušas pārmaiņas visaptverošajā stratēģijā, ASV pārejot no dominēšanas uz līdzsvarošanu neiesaistoties. Darba teorētisko ietvaru veido apraksts par visaptverošo stratēģiju konceptu, padziļinātāk apskatot divas no stratēģijām – dominēšanu un līdzsvarošanu neiesaistoties. Pētījumā tiek secināts, ka ASV Dž. Baidena prezidentūras laikā pret Tuvajiem Austrumiem izvērš stratēģiju līdzsvarošana neiesaistoties, kā arī visaptverošo stratēģiju pārmaiņu rezultātā ir novērojamas izmaiņas Tuvo Austrumu varas balansā, bet izteikts varas vakuums nav radies. Papildus autors izskata ASV stratēģijas izmaiņu atziņas, kas var būt potenciāli noderīgas Latvijas ārpolitikai, kandidējot uz nepastāvīgā locekļa vietu ANO Drošības padomē, kā arī veidojot nacionālo politiku attiecībā uz mūsu stratēģiskās nozīmes reģioniem.

The master’s thesis “The transition of USA’s grand strategy in the Middle East between B. Obama and J. Biden administrations: The case study of Afghanistan and Syria” seeks to analyse how the grand strategy of the USA towards the Middle East has changed, highlighting Afghanistan and Syria as examples. During the study, three USA presidencies, B. Obama, D. Trump and J. Biden, have been selected to review policies and actions towards Afghanistan and Syria, as to identify if there have been grand strategy changes due to the USA switching from primacy to offshore balancing. The theoretical basis of the work is comprised of a review of the basis of the concept of grand strategy, with a more in-depth review of two strategies – primacy and offshore balancing. As a result of the study, it can be concluded that the USA during the presidency of J. Biden has adopted the grand strategy of offshore balancing towards the Middle East, as well as due to the changes in the grand strategy a shift in the balance of power can be seen, but a pronounced power vacuum has not developed. Additionally, the author has overlooked the insights gained by reviewing the changes of the USA grand strategy and proposed useful information that can be taken into account regarding Latvia’s foreign policy when running for the role of non-permanent UN Security Council member, as well as when formulation is done for Latvia’s national policy towards its strategic regions.