Uz slimību centrēta identitāte: hroniskas slimības uztveres saistība ar pašcieņu cilvēkiem ar artrītu

Abstract

Šī maģistra darbā mērķis ir izpētīt, kādi ir saistības starp slimības uztveri, pašcieņu un identificēšanos ar slimību rādītāji cilvēkiem ar artrītu. Pētījums balstās uz slimības pieredzes (illness) izzināšanu, kas ietver slimības radītās psiholoģiskās un sociālās izmaiņas (Helgeson & Zajdel, 2017), kas nozīmē, ka netiks analizēta pati slimība (disease), bet tās radītās izmaiņas. Runājot par saslimšanas pieredzi, pētījumos galvenokārt dominē slimības uztvere, proti, cilvēka veidots kognitīvs modelis, kas balstīts uz viņam pieejamām zināšanām, lai mēģinātu izprast slimību un pielāgotos tai (Petrie, Weinman, 2006). Tika izvirzītas hipotēzes, ka lielāka slimības noraidīšana vai pārņemtība ar slimību saistīsies ar negatīvāku slimības uztveri un zemāku pašvērtējumu, savukārt slimības pieņemšana vai bagātināšanās būs raksturīga gados jaunākiem cilvēkiem ar artrītu. Pētījuma izlasi veido 100 respondentu vecumā no 19 līdz 73 gadiem (M= 40,69, SD = 14,4). Izlasi veido 96 sievietes, 3 vīrieši (1 nav norādījis). Pētījumā tika izmantotas trīs aptaujas, papildinot tās ar jautājumiem demogrāfiskās informācijas ieguvei (dzimums, vecums, izglītības līmenis, informatīviem nolūkiem – diagnosticētā artrīta veids un ilgums). Respondentu slimības uztveres rādītāju iegūšanai tika izmantota “Slimības uztveres skala” (Illness Perceptions Questionnaire (IPQ), Weinman et al., 1996) saīsinātā versija - Brief Illness Perception Questionnaire, Brief IPQ) (Broadbent et al, 2006), respondentu pašcieņas datu iegūšanai izmantota “Rozenberga pašcieņas aptauja” (Rosenberg Self-Esteem Scale; Rosenberg, 1965), savukārt, lai noskaidrotu uz slimību centrētas identitātes līmeni, izmantota Uz slimību centrēta identitāte “Slimības identitātes skala” (The Illness Identity Questionaire, IIQ, Oris et al., 2016). Maģistra darbā pierādīts, ka negatīvāka slimības uztvere var izpausties divos polos – cilvēks var kļūt ar slimību pārņemts vai uzskatīt, ka slimības radītās izmaiņas ir identitāti pozitīvi mainošas. Turpretī, ja cilvēks prognozē, ka saslimšana būs ilgstoša, bet slimības simptomi netiek izjusti lielā mērā, tos ir iespējams kontrolēt un slimība ir saprotama, tiek prognozēta slimības Pieņemšana. Jo pārņemtāks ar savu slimību ir cilvēks, jo zemāka ir pašcieņa. Vienlaikus secināts, ka vecums prognozē lielāku Pārņemtību ar saslimšanu.

In this master's work, the goal was to explore whether there is relationship between Illness perception, self-esteem, and Illness Centrality in people with arthritis. When it comes to the experience of getting diagnosed with chronic disease, research is mostly dominated by the Illness perception, a man-made cognitive model based on the knowledge available to him to try to understand and adapt to the illness (Petrie, Weinman, 2006). Hypotheses were raised that respondents with higher Illness perception will have lower self-esteem; younger respondents who have a chronic illness will be less likely to identify with their illness. The sample of the study consists of 100 respondents aged 19 to 73 years (M = 40.69, SD = 14.4). The sample is made up of 96 women, 3 men (1 not specified). The study used three Questionnaire - Illness perceptions Questionnaire (IPQ; Weinman et al., 1996) abbreviated version - Brief Illness Perception Questionnaire, Brief IPQ) (Broadbent et al, 2006); Rosenberga self-esteem Scale (Rosenberga, 1965), The Illness identity Questionnaire (IIQ; Oris et al., 2016). These findings indicate that higher Illness perception can manifest itself in two poles - a person can become overwhelmed with the disease or believe that changes caused by the disease are positively altering identities. Conversely, if a person predicts that the illness will be long-term but symptoms of the illness are not felt to a large extent, they can be controlled and the illness is understandable, adoption of the illness is predicted. The more overwhelmed the person with their illness, the lower the self-esteem. At the same time, it has been concluded that age predicts greater engulfment of the disease.