Liecinieku noklusēšanas iemesli seksuālās uzmākšanās situācijās darba vidē

Abstract

Maģistra darbā tika izvirzīts pētījuma jautājums: “Kas ir iemesli, kuru dēļ seksuālās uzmākšanās situāciju liecinieki izvēlas situācijas noklusēt?”, kā arī papildus jautājums: “Kas būtu faktori, kas iedrošinātu lieciniekus ziņot?”. Pētījumā piedalījās 60 respondenti, 71,7% sieviešu, 28,3% vīriešu, vecumā no 21 līdz 54 gadiem (M = 28 gadi). Visiem respondentiem tika prezentētas 6 seksuālās uzmākšanās situācijas, kurās bija jānovērtē situācijas ziņošanas vai noklusēšanas iemesli. Rezultāti uzrāda, ka atkarībā no situācijas, biežāk uzrādītie noklusēšanas iemesli bija situācijas neuztveršana kā problēma, neuzskata to par nepieciešamu, uzskati, ka situācija nav liecinieka darīšana un ka ziņošana ir upura atbildība. Savukārt, kā biežākais ziņošanas iemesls tika minēta situācijas identificēšana kā neadekvāta.

The master’s thesis research question was: “What are the reasons for witnesses to choose to keep silent in situations of sexual harassment?”, as well as an additional question: “What would be the factors that encourage witnesses to report?”. 60 participants took place in the research, 71,7% women, 28,3% men aged 21 to 54 years (M = 28 years). Respondents were presented with 6 sexual harassment situations, in which they had to evaluate reasons behind reporting or not reporting about the situation. The results show that, depending on the situation, the most frequently reported reasons for silence were not perceiving the situation as a problem, not seeing it as necessary, believing that it is not witnesses business, and believing that it is victims’ responsibility to report. On the other hand, identifying the situation as inadequate was mentioned as the most frequent reason for reporting.