Rīgas valstspilsētas pašvaldības iedzīvotāju subjektīvā drošības uztvere un draudi: mājokļu enerģētikas politikas veidošanā

Abstract

Maģistra darbā “Rīgas valstspilsētas pašvaldības iedzīvotāju subjektīvā drošības uztvere un draudi: mājokļu enerģētikas politikas veidošanā” pētīts, kā Rīgas valstspilsētas pašvaldības iedzīvotāju subjektīvā drošības uztvere atspoguļojas enerģētikas un mājokļu siltumapgādes enerģētikas rīcības plānos vietējā un nacionālā līmenī un kā mainās iedzīvotāju individuālā motivācija izmantot noteiktus patērētos energoresursus, piedāvājot stimulējošus pasākumus. Teorētisko pamatu veido enerģētiskās drošības dimensiju, to komponentu un uzvedības ekonomikas stimulēšanas pieejas teorijas koncepts. Empīrisko daļu veido kvalitatīvā kontentanalīze, pamatojoties uz teorētiskās bāzes izstrādāto pētīšanas procesu, pētot Latvijas un Rīgas valstspilsētas pašvaldības enerģētikas dokumentus, plānus un politikas, un intervijas ar siltumapgādes sistēmas lietotājiem. Darbā secināts, ka Rīgas valstspilsētas pašvaldības iedzīvotāju subjektīvā drošības uztvere netiek pietiekami atspoguļota enerģētikas rīcības plānos gan vietējā, gan nacionālā līmenī, kā arī autora izstrādātie enerģētiskās drošības dimensiju stimuli mudina siltumapgādes sistēmas lietotājiem domāt par izmantoto energoresursu maiņu apkures sistēmās.

The master’s thesis ”Subjective perception of safety and threats among residents of Riga municipality: shaping housing energy policy” investigates the manifestation of subjective security perception among residents of Riga Municipality within the context of energy-related policies and housing heating energy action plans at both local and national level. Moreover, its explores the dynamics of individual motivation to utilize specific energy resources by offering stimulating measures. The theoretical framework is underpinned by concept of the energy security dimensions, encompassing their constituent components and theories of behavior economics nudges. The empirical framework inquiry employs qualitative content analysis, building upon the established research process, which involves scrutinizing energy – related documents, plans and policies formulated by both Latvia and Riga Municipality, as well as conducting interviews with uses of heating systems. The findings of this study suggest that the study suggest that the subjective perception of security among residents of Riga Municipality inadequately reflected within the existing energy action plans at both local un national levels. Additionally, the nudges proposed by the author to address energy security dimensions serve as incentives to prompt heating system users to contemplate a shift in their utilization of energy resources within heating systems.