Vienlīdzība, dažādība un iekļaušana Volta Disneja animācijas filmās "Encanto" un "Moana"

Abstract

Daudzus gadus masu mediji ir tikuši apsūdzēti par negatīvu un potenciāli kaitīgu vēstījumu sniegšanu skatītājiem - pārāk lielu vardarbību un stereotipu paušanu par dažādām grupām. Kamēr masu mediju mērķauditorija ir galvenokārt pieaugušie, animācijas filmām, kuras galvenokārt ir paredzētas jaunākai auditorijai, ir izteikta tendence nepietiekami pārstāvēt grupas, kas ir sociāli nepietiekami novērtētas, piemēram, sievietes, vecāka gadagājuma cilvēkus, rasu minoritāšu pārstāvjus, homoseksuālas vai biseksuālas personas u. tml., tā nododot jaunatnei vēstījumu, ka šīs grupas sabiedrībai kopumā ir mazsvarīgas. Šajā pētījumā tiek aplūkoti nepietiekamas reprezentācijas jautājumi, analizējot Volta Disneja filmu studijas animācijas filmas “Encanto” (2021) un Moana (2016), lai noskaidrotu, kā vienlīdzības, dažādības un iekļaušanas koncepti atklājas Volta Disneja animācijas filmās “Encanto” un “Moana” un kādi Volta Disneja filmu studijas biznesa un komunikācijas stratēģijā minētie vienlīdzības, dažādības un iekļaušanas standarti tiek īstenoti realitātē. Lai gūtu atbildes uz šiem jautājumiem, tika veikta Volta Disneja biznesa un komunikācijas stratēģijas dokumentu analīze, animācijas filmu gadījuma studijas un kvalitatīvā kontentanalīze, to apvienojot ar rāmējuma teorijas, kultūras studiju un simboliskās anihilācijas elementiem. Dati atklāja, ka Volts Disnejs pievērš nopietnu uzmanību vienlīdzībai, dažādībai un iekļaušanai savā organizācijā. Galvenās tēmas, kas ir ietvertas Volta Disneja filmu studijas biznesa un komunikācijas stratēģijā, ir cilvēki, kultūra, saturs un kopiena. Disneja animācijas filmās “Encanto” un “Moana” uzskatāmi tiek atspoguļoti dažādi vecumi, dzimumi, rases un etniskā piederība, kā arī kultūras, taču daudz mazāk ir saskatāmas dažādas reliģijas (tostarp musulmaņi, hinduisti un budisti) un seksuālā orientācija (piemēram, homoseksuālas un biseksuālas personas).

For many years, the mass media has been accused of delivering negative and potentially harmful messages to their viewers - expressing excessive violence and stereotyping of various groups. While the target audience of the mass media is mainly adults, animated films, which are mainly aimed at younger audiences, have a strong tendency to underrepresent groups that are socially undervalued, such as women, the elderly, members of racial minorities, homosexual or bisexual persons, etc., thereby conveying the message to the youth that these groups are of little importance to society as a whole. This study examines issues of underrepresentation by analyzing Walt Disney Studios' animated films “Encanto” (2021) and “Moana” (2016) to explore how concepts of equality, diversity, and inclusion emerge in Walt Disney's animated films “Encanto” and “Moana” and what standards of equality, diversity and inclusion mentioned in the business and communication strategy of the Walt Disney Film Studios are implemented in reality. In order to get answers to these questions, an analysis of Walt Disney's business and communication strategy documents, case studies of animated films and qualitative content analysis were carried out, combining it with elements of framing theory, cultural studies and symbolic annihilation. The data revealed that Walt Disney pays serious attention to equality, diversity and inclusion in its organization. The main themes covered in the Walt Disney Studios' business and communications strategy are people, culture, content and community. In Disney's animated films “Encanto” and “Moana”, diverse ages, genders, races, ethnicities, and cultures are prominently represented, but religions (including Muslims, Hindus, and Buddhists) and sexual orientations (such as homosexual and bisexual persons) are underrepresented.