Produktivitāti veicinoša darbaspēka pārdale Baltijas valstīs Covid-19 krīzes laikā

Abstract

Covid-19 krīze potenciāli varētu ietekmēt pēdējās desmitgades palēnināto produktivitātes pieaugumu. Viens no produktivitātes pieauguma ietekmējošiem faktoriem, kuru var izpētīt darba rakstīšanas brīdī ir uzņēmējdarbības dinamika un ar to saistītā produktivitāti vecinoša darbaspēka pārdale – teorija, saskaņā ar kuru krīzes paātrina zemākas produktivitātes uzņēmumu iziešanu no tirgus, atbrīvojot un virzot darbaspēku produktīvākos uzņēmumos. Izmantojot uzņēmuma līmeņa datus un veicot regresijas analīzi un sakarības izpēti starp uzņēmuma nodarbinātības pieauguma tempu un darbaspēka produktivitāti no 2018. līdz 2021. gadam Baltijas valstīs, tika konstatēts, ka Covid-19 krīzes laikā, sakarības ciešums starp šiem mainīgajiem palielinājās un 2021. gadā, kad pandēmijas ietekme bija visspēcīgākā, sasniedza vislielāko līmeni. Tas nozīmē, ka salīdzinot ar pirms krīzes periodu, augstākas produktivitātes uzņēmumi auga vairāk (nodarbinātības ziņā), bet zemas produktivitātes uzņēmumi saruka vairāk un var liecināt par produktivitāti veicinošas darbaspēka pārdales palielināšanās.

The Covid-19 crisis could potentially affect the slowdown in productivity growth of the last decade. One of the factors influencing productivity growth that can be explored at the time of writing is business dynamics and the associated productivity-enhancing labour reallocation - the theory that crises accelerate the exit of lower-productivity firms, freeing up and redirecting labour to more productive firms. Using firm-level data and regression analysis and examining the relationship between firm employment growth rate and labour productivity from 2018 to 2021 in the Baltic countries, it was found that during the Covid-19 crisis, the strength of the relationship between these variables increased and in 2021, when the impact of the pandemic was stronger, reached the highest level. This means that compared to the pre-crisis period, higher productivity firms grew more (in terms of employment), while low productivity firms shrank more and may indicate an increase in productivity-enhancing labour reallocation.