Plaušu vēža pacientu aprūpe pēc torokālās operācijas.

Abstract

Bakalaura darba tēma ir plaušu vēža pacientu aprūpe pēc torakālās operācijas. Plaušu vēža saslimstība tikai pieaug, bet mūsdienu medicīnai attīstoties, palielinās uzsvars uz pacientu kvalitatīvu aprūpi arī no psiholoģiskā viedokļa – nodrošinot drošu vidi, sniedzot emocionālu atbalstu un rūpēties par pacientu kā veselu būtni. Darba mērķis ir sniegt ieskatu par torakotomisko operāciju veidiem, īss ieskats par plaušu vēzi un statistiku pēdējos gados, pacientu aprūpi operācijas procesa laikā – pacienta sagatavošana, risku novērtēšana, pacienta drošības ievērošana procedūru laikā un pēcoperācijas aprūpe un rehabilitācija, liekot uzsvaru uz D. Orēmas teoriju, ka svarīgākais veiksmīgā aprūpē ir pašaprūpes spēju saglabāšana un atjaunošana. Ar strukturētas intervijas palīdzību noskaidro kā aprūpe pēcoperācijas laikā ietekmē pacientu rehabilitāciju, nonākot pie secinājumiem, ka veiksmīga komunikācija, atbilstoša medikamentozā terapija un psihoemocionālais atbalsts no medicīnas darbinieku puses ir būtiskas daļas veiksmīgai pacientu atlabšanai.

The topic of the bachelor thesis is the care of lung cancer patients after thoracic surgery. The incidence of lung cancer is only increasing, but with the development of modern medicine, the emphasis on high-quality patient care is also increasing from a psychological point of view - providing a safe environment, providing emotional support and caring for the patient as a healthy being. The aim of the work is to provide insight into the types of thoracic surgeries, a brief insight into lung cancer and statistics in recent years, patient care during surgery – patient preparation, risk assessment, patient safety during procedures and postoperative care and rehabilitation, with emphasis on D. Orema's theory that the most important thing in successful care is the preservation and restoration of self-care skills. With the help of a structured interview, it is clarified how care in the postoperative period affects the rehabilitation of patients, which leads to the conclusion that successful communication, appropriate drug therapy and psycho-emotional support of medical personnel are essential parts for the successful recovery of patients.