Apakšējo ekstremitāšu arteriālās asinsrites vērtēšanas metožu salīdzinājums

Abstract

Aktualitāte: Perifēro artēriju slimība (PAS) ir pieaugoša globāla veselības aprūpes problēma, un tās pacientu skaits arvien pieaug. Kritiska kājas išēmija (KKI) tiek uzskatīta par vissmagāko PAS manifestācju, un tās savlaicīga diagnostika ir svarīga, lai novērstu komplikāciju attīstību. Mērķis: Salīdzināt apakšējās ekstremitātes arteriālās asinsrites vērtēšanas metodes. Materiāli un metodes: Prospektīvs pētījums, kurā iekļauta brīvprātīgo dalībnieku grupa un pacienti, kas stacionēti Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā “Biķernieki”. Dalībniekiem veikti četri diagnostiskie testi (kāju arteriālā pulsa palpācija, potītes-brahiālā indeksa (PBI) noteikšana, pole un Buergera tests) apakšējās ekstremitātes arteriālās asinsrites vērtēšanai. Pētījuma dalībnieki aizpildīja anketas, kas tika izmantotas demogrāfisko datu analīzē. Iegūtie dati apkopoti Microsoft Office Excel, analīze veikta, izmantojot SPSS 22 programmu, veicot diagnostikas metožu savstarpēju salīdzinājumu, nosakot testu sensitivitāti, specifitāti, pozitīvās un negatīvās paredzamās vērtības (PPV un NPV) un diagnostisko precizitāti. Rezultāti: 100 pētījuma dalībnieku vidū, A. Femoralis lokalizācijā labai kājai (LK) pulss tika uztverts 95% dalībnieku, kreisai kājai (KK) pulss tika uztverts 92 % dalībnieku. A. poplitea lokalizācijā pulss tika uztverts 45 % LK un 41 % KK. A. tibialis posterior lokalizācijā pulss tika uztverts 76% LK un 65 % KK. A. Dorsalis pedis pulss tika uztverts 53 % dalībnieku LK un 53% dalībnieku KK. Pulsa palpāciju salīdzinot ar PBI rezultātiem, pastāv relatīva sakarība LK mērījumos (p=0,006-0,036), taču KK rezultātu salīdzinājumos neatrod statistiski nozīmīgu sakarību (p=0,136-0,153). PBI kritisku kājas išēmiju nediagnosticē nevienam pacientam, smaga PAS noteikta 10%, robežslimība 19,5%, normāls PBI 47,5%, savukārt artēriju kalcifikācija 6,5% dalībnieku. Pole tests KKI diagnosticē 15%, nepietiekamu arteriālo asinsriti 54,5%, norma 13% pētījuma dalībniekiem. Buergera tests pozitīvs bija 8,5% dalībnieku. Buergera testam pastāv relatīva sakarība ar PBI noteikšanas metodi (p<0,001-0,043). Pētāmās metodes salīdzinot ar attēldiagnostikas metodēm, pulsa palpācijas metode uzrādīja 69% sensitivitāti, 82% specifitāti, PPV 74%, NPV 84% un jutību 81%, PBI noteikšanas metode ir ar 60% sensitivitāti, 100% specifitāti, PPV 100%, 50% NPV 71% jutību. Pole tests uzrāda 86,60% sensitivitāti, specifitāti 0%, PPV 81%, NPV 0% un precizitāti 72% apjomā, Buergera testa sensitivitāte ir 22%, specifitāte 42% PPV 50%, NPV 17% un precizitāte 28%. Secinājumi: Pētījuma rezultāti nepierādīja nevienas izmeklēšanas metodes statistiski ticamu pārākumu. Arteriālās asinsrites rutīniskai vērtēšanai var izmantot pulsa palpācijas metodi un PBI. Pole tests nav ekvivalents PBI noteikšanas metodei, izvērtējot apakšējās ekstremitātes arteriālo asinsriti, taču to var izmantot pacientiem, kam PBI>1,4. Buergera testu var izmantot pacientiem, kam ir KKI pazīmes.

Background: Peripheral artery disease (PAD) is a growing global health concern, with an increasing number of patients. Critical leg ischemia (CLI) is considered the most severe manifestation of PAD, and its timely diagnosis is important to prevent development of complications. Aim: Systematically compare methods of assessment arterial blood supply of lower extermity. Matherial and methods: prospective study, including volunteer participant group and patients hospitalised in Riga East Clinical University Hospital. 4 diagnostic tests were done (leg arterial pulse palpation, ankle-brachial index (ABI), pole and Buerger test). Study participants completed questionnaires for demographic subgroup analysis. The obtained data were collected in Ms Office Excel, the analysis performed using the SPSS 22 program, performing a mutual comparison of the diagnostic methods, determining the sensitivity, specificity, positive and negative predictive values and diagnostic accuracy of the tests. Results: Among 100 participants of the study, in A. Femoralis localization, the right leg (RL) pulse was detected in 95% of the participants, the left leg (LL) pulse was detected in 92% of the participants. In the localization of A. poplitea, the pulse was perceived in 45% of RL and 41% of LL. In the localization of A. tibialis posterior, pulse was perceived in 76% of RL and 65% of LL. A. Dorsalis pedis pulse was detected in 53% of participants in RL and in 53% of participants in LL. Comparing pulse palpation with PBI results, there is a relative coherence in RL measurements (p=0.006-0.036), but no statistically significant coherence is found in comparisons of LL results (p=0.136-0.153). With ABI method severe leg ischaemia was not diagnosed in any patient, PAD is determined in 10%, borderline disease in 19.5%, normal ABI in 47.5%, calcification of leg arteries in 6.5% of participants. Pole test diagnosed CLI in 15%, insufficient arterial circulation in 54.5%, no pathology in 13% of participants. 8.5% of participants had a positive Buerger's test (indicative of CLI). Buerger's test has a relative coherence with the PBI determination method (p<0.001-0.043). Comparing study methods to visual diagnostic methods, pulse palpation has shown 69% sensitivity, 82% specificity, positive predictive value (PPV) 74%, negative predictive value (NPV) 84% and accuracy of 81%, the PBI method has 60% sensitivity, 100% specificity, PPV 100%, PPV 50%, NPV 71%. Pole tests shows 86.60% sensitivity, 0% specificity, PPV 81%, NPV 0% and accuracy 72%. Buergers test sensitivity 22%, specificity 42% PPV 50%, NPV 17%, accuracy of 28%. Conclusions: Results of the study did not prove a statistically reliable superiority of any investigative method. Pulse palpation and PBI can be used for routine assessment of arterial blood flow. Pole test is not equivalent to PBI method but can be used but can be used when ABI>1,4. Buerger’s test to assess arterial blood flow can be used in patients with signs of CLI.