Afektīvās neirozinātnes personības aptaujas adaptācija latviešu valodā

Abstract

Pētījuma aktualitāte: Afektīvās neirozinātnes personības aptauju (ANPS-AR) var izmantot, lai novērtētu respondenta emocionālu afektu izpausmi. No tā iespējams secināt, vai pastāv nosliece uz kādam psihiskām slimībam, var novērot emocionālo afektu izpausmes izmaiņas dinamikā un vērtēt ārstēšanas efektivitāti. Ar šā instrumenta palīdzību būs iespējams izvērtēt Latvijas iedzīvotāju emocionālo afektu sistēmas un izmantot šos datus pētniecībā. Mērķi: 1. Pārtulkot un adaptēt afektīvās neirozinātnes personības aptauju Latvijas populācijai; 2. Testēt adaptēto aptauju, novērtēt, vai afekta izpausme ir atkarīga no respondentu izglītības līmeņa; 3. Noskaidrot, vai oriģinālpētījumā minētās asociācijas ar Lielā Piecinieka aptauju ir raksturīgas Latvijas populācijai. Metodes: Sākumā latviešu valodā tika pārtulkota ANPS-AR aptauja (Davis & Montag, 2018). Pārtulkotā anonīmā aptauja tika piedāvāta aizpildīšanai sociālajā tīklā “Facebook” kopā ar Lielā Piecinieka aptauju (adaptēja I. Austers, 2007, V. Perepjolkina un E.Kālis, 2012). Dati tika analizēti, izmantojot Microsoft Office Excel 2023, IBM SPSS statistics 29.0. Rezultāti: Pētījumā piedalījās 150 respondenti (133 sievietes, vidējais vecums = 35.87, SD = 13.99; 18-72 g.v.) Visvairāk respondentu bija 18-24 g.v.. ANPS-AR skalu ticamības rādītāji (Kronbaha alfa koeficienti) ir šādi: baiļu afektam α = 0.85, skumju afektam α = 0.72, kas ir statistiski nozīmīgi rezultāti. Kronbaha alfa koeficienti rūpju un rotaļīguma skalām ir α = 0.69, dusmu afektam α = 0.62 un meklēšanas afektam α = 0.59. Tika kalkulētas korelācijas starp ANPS-AR un Lielā Piecinieka aptauju. Atvērtība pieredzei izteikti korelē ar meklēšanas (ρ = 0.479) un rotaļīguma (ρ = 0.421) skalām. Apzinīgums izteikti korelē ar rūpju (ρ=0.456) un skumju afektu (ρ = -0.441), mēreni korelē ar meklēšanas afektu (ρ = 0.397). Ekstraversijai tika novērotas izteiktas korelācijas ar rotaļīguma (ρ = 0.549), meklēšanas (ρ = 0.537), skumju (ρ = -0.644) un baiļu (ρ = -0.401) afektiem, mērena korelācija ar rūpju afektu (ρ = 0.315). Labvēlīgums izteikti korelē ar rūpju (ρ = 0.449) un dusmu (ρ = -0.402) afektiem. Neirotisms izteikti korelē ar baiļu (ρ = 0.819) un skumju (ρ = 0.690) emocionālajiem afektiem, mēreni ar meklēšanas afektu (ρ = -0.347), kā arī vāji korelē ar dusmu emocionālo afektu (ρ = 0.242). Cilvēkiem ar vidusskolas izglītību ir vairāk izteikts skumju emocionālais afekts (p vērtība ar Bonferroni korekciju ir 0.023, p ˂ 0.05). Secinājumi: Aptaujas iekšējā saskaņotība ir līdzīga datiem, kas ir iegūti oriģinālās aptaujas adaptācijas ietvaros. Oriģinālpētījumā minētās asociācijas ar Lielā Piecinieka aptauju kopumā ir novērojamas Latvijas populācijai. Cilvēkiem ar maģistra grādu ir mazāk raksturīgs skumju emocionālais afekts nekā cilvēkiem ar vidusskolas izglītību.

A Latvian adaptation of Affective Neuroscience Personality Scales -Adjective Ratings Author: Sofija Loiko, Scientific supervisor: Inta Zile Relevance of Research: The Affective Neuroscience Personality Scales (ANPS-AR) can be used to assess the expression of respondent emotional affects. Will be possible to evaluate if there is a predisposition towards any psychiatric illness, observe emotional affect expression in dynamic and evaluate the effectiveness of treatment among Latvian population. Aims: 1. Provide the Latvian version of the ANPS-AR in this study. 2. Investigate if mentioned associations between core emotional systems and the Big Five Inventory can be extended to a Latvian sample. 3. Test for correlations between level of education and the dimensions of the ANPS-AR. Methods: The ANPS-AR scale (Davis & Montag, 2018) was translated into Latvian. Then, translated scale and the latvian version of Big Five Inventory (BFI; I. Austers, 2007; V. Perepjolkina, E. Kālis, 2012) were offered for complete on the social network “Facebook”. Data were analyzed using Microsoft Office Excel 2023 and IBM SPSS Statistics 29.0. Results: A sample of 150 participants (133 women, mean = 35.87, SD = 13.99, age range 18-72 years) filled in the scales. Cronbach’s alpha for Latvian ANPS-AR was statistically significant for FEAR (α = 0.85) and SADNESS (α = 0.72) scales. Coefficient for CARE and PLAY scales were α= 0.69, α = 0.62 for ANGER and α = 0.59 for SEEKING. Were calculated correlations between ANPS-AR and BFI. Openness to experience strongly correlated with SEEKING (ρ = 0.479) and PLAY (ρ = 0.421). Conscientiousness strongly correlated with CARE (ρ = 0.456) and SADNESS (ρ = -0.441), and moderately with SEEKING (ρ = 0.397). Extraversion showed strong correlations with PLAY (ρ = 0.549), SEEKING (ρ = 0.537), SADNESS (ρ = -0.644), and FEAR (ρ = -0.401), and a moderate correlation with CARE (ρ =0.315). Agreeableness strongly correlated with CARE (ρ = 0.449) and ANGER (ρ = -0.402). Neuroticism strongly correlated with FEAR (ρ = 0.819) and SADNESS (ρ = 0.690), moderately with SEEKING (ρ = -0.347), and weakly with ANGER (ρ = 0.242). Individuals with a high school education exhibited more expressed SADNESS affect (p-value with Bonferroni correction is 0.023, p < 0.05). Conclusions: The internal consistency of the Latvian ANPS-AR is similar to the data obtained in the framework of the original survey's adaptation. The associations with the Big Five Inventory mentioned in the original study are generally observable in the Latvian population. Individuals with a master's degree are less likely to exhibit SADNESS emotional affect than those with high school education. Keywords: Affective neuroscience, affective neuroscience personality scales (ANPS), Big Five Inventory