Stapedoplastikas rezultātu un komplikāciju biežuma izvērtējums pacientiem ar otosklerozi

Abstract

Ievads: Otoskleroze ir viens no biežākajiem konduktīvas vājdzirdības iemesliem pieaugušo vidū, biežāk skarot sievietes vecuma grupā no trešās līdz piektajai desmitgadei. Slimības laikā veidojas patoloģiskas kaula struktūras, kas ierobežo dzirdes kauliņu ķēdes kustīgumu. Stapedoplastika ir ķirurģiskās terapijas metode, kuras rezultātā fiksētais kāplsītis tiek aizvietots ar implantu, tādējādi atjaunojot dzirdes kauliņu ķēdes kustīgumu. Darba mērķis: Darba mērķis ir noskaidrot stapedoplastikas kā terapijas metodes efektivitāti pacientiem ar otosklerozi, kā arī izvērtēt komplikāciju biežumu. Materiāli un metodes: šī retrospektīvā pētījuma dati tika ievākti klīnikā “Headline” un Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas Otolaringoloģijas klīnikā laika posmā no 2015. – 2023. gadam. Tika analizēti toņdakšu testi pirms operatīvās terapijas, salīdzināti audiometriju dati pirms un pēc stapedoplastikas, kā arī izvērtētas agrīnās un vēlīnās komplikācijas, par kurām pacienti atzīmēja sūdzības pirmajā pēcoperācijas vizītē. Statistiskā analīze tika veikta IBM SPSS Statistics 22 programmā. Rezultāti: Pētījumā tika iekļauti 154 pacienti, sievietes 108 (70%), vīrieši 46 (30%); vīriešu:sieviešu attiecība bija 1:2,3. Pacientu vecums no 18 līdz 75 gadiem, vidējais vecums bija 46,32 (SD=10,87). No visiem pacientiem 113 (73%) bija jaukta tipa vājdzirdība, savukārt 41 (27%) konduktīva tipa vājdzirdība. Vidējais vājdzirdības slieksnis pirms stapedoplastikas bija 64,01 dB, pēc operatīvās terapijas – 49,02 dB. Kaula un gaisa vadīšanas uzlabojums novērojams visās analizētajās frekvencēs (500Hz, 1000Hz, 2000Hz, 3000Hz), iegūstot statistiski nozīmīgu rezultātu ( p=<0,05). Vidējā gaisa-kaula rezerve pirms terapijas bija 25,53 dB (SD=9,71), pēc – 14,49 dB (SD=10,86); rezerve samazinājās 134 (87%) gadījumos, 17 (11%) rezerve palielinājās, bet 3 (2%) palika neizmainīta, (p=<0,05). No visām stapedoplastikām 55 (35,7%) veiktas lokālā anestēzijā, 99 (4,3%) - vispārējā anestēzijā.Vēlīnās komplikācijas tika novērotas 39 (25,3%) pacientiem. Datu analīzes laikā netiek iegūtas statistiski nozīmīgas korelācijas starp vecumu, anestēzijas veidu, protēzes materiāla veidu un komplikāciju biežumu vai starp protēzes materiālu un vidējo dzirdes sliekšņa uzlabojumu, (p=>0,05). Secinājumi: Stapedoplastika sniedz labus dzirdes funkcijas uzlabojumus otosklerozes pacientiem, samazinot gaisa un kaula vadīšanu plašā frekvenču diapazonā un gaisa-kaula vadīšanas rezervi. Agrīnās pēcoperācijas komplikācijas netika novērotas nevienam pacientam, savukārt pirmās pēcoperācijas vizītes laikā tikai viena ceturtdaļa pacientu atzīmē sūdzības. Ne vecums, ne anestēzijas veids, ne protēzes materiāls neietekmē stapedoplastikas pēcoperācijas rezultātus.

Assessment of stapedoplasty results and complication frequency in patients with otosclerosis. Introduction: otosclerosis is one of the most frequent causes of conductive hearing loss, typically affecting women during the third to fifth decade. The disease is characterised by abnormal bony structure formation, causing fixation of the auditory ossicle chain. Stapedoplasty is a preferred surgical treatment option in which fixated stapes is replaced with prosthesis thus restoring the movement of the auditory ossicle. Aim of the study: to assess the stapedoplasty outcomes in patients with otosclerosis and to analyse the frequency of complications. Materials and methods: This retrospective study was conducted at Private clinic of Otorhinolaryngology “Headline” and Pauls Stradiņš Clinical University Hospital from 2015 to 2023. We reviewed all tune fork test results, audiograms before and after surgery, operation descriptions and patient complaints after surgery. Data was processed using IBM SPSS Statistics 22. Results: the study included 154 patients; 108 (70%) were females and 46 (30%) were males. Age was from 18 to 75, the mean age was 46,32 (SD=10,87), male:female ratio was 1:2,3. Mixed hearing loss was seen in 113 (73%) cases, but conductive hearing loss was in 41 (27%) case. Mean hearing level before surgery was 64,01 dB, but after stapedoplasty – 49,02 dB. Statistically significant improvements (p=<0,05) were seen in both bone and air conduction thresholds in wide range of frequencies (500Hz, 1000Hz, 2000Hz, 3000Hz). Mean air-bone gap before surgery was 25,53 dB (SD=9,71), but after surgery it was 14,49 dB (SD=10,86), gap was reduced in 134 (87%) cases, increased in 17 (11%) cases, and stayed unaltered in 3 (2%) cases. 55(35,7%) of stapedoplasties were made under local anaesthesia, 99 (64,3%) under general anaesthesia. Late onset complications were seen in 39 (25,3%) patients. There were no statistically significant correlations (p=>0,05) between the age, type of anaesthesia, material of prothesis and complication frequency, and between material of prosthesis and better hearing outcomes. Conclusions: stapedoplasty results in good hearing outcomes in patients with otosclerosis, increasing bone and air conduction thresholds in wide range of frequencies and reducing the air-bone gap. No early onset complications were reported, conversely during the first postoperative visit only one quarter of patients noted some complaints. Neither the age, the type of anaesthesia nor material of the prosthesis do not affect the outcome of stapedoplasty.