| dc.description.abstract | Tēmas aktualitāte: Mēles ļaundabīgs audzējs ir visbiežāk sastopams mutes dobuma audzējs un pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem to incidence pieaug. (WHO, 2023) Mēles ļaundabīgu audzēju terapijas pamatā ir ķirurģiskā ārstēšana – pilna vai daļēja glosektomija, kas bieži tiek kombinēta ar citām ārstēšanās metodēm. Ņemot vērā, ka mēle ir multifunkcionāls orgāns, pēc plašām mēles rezekcijām un rekonstruktīvām operācijām var būt funkcionālie traucējumi un paaugstināta psihoemocionāla slodze, kas var būt saistīta ne tikai ar adaptācijas perioda grūtībām, bet arī no paša pacienta.Mērķis: Izpētīt pacientu funkcionālu un psiho-emocionālu stāvokli pēc pilnas vai daļējas glosektomijas ar rekonstruktīvu operāciju izmantojot mikrovaskulāru transplantātu. Metodes:Prospektīvs pētījums, kurā tika iekļauti 22 pacienti kam tika veikta pilna vai daļēja glosektomija laika periodā no 2019.līdz 2024.gada janvārim. Tika veikta anonīma pacientu aptauja ambulatorās vizītes laikā. Anketā tika iekļauti jautājumi par pacienta funkcionālo un psihoemocionālo stāvokli pēc pielietotas ārstēšanas. Dati tika apkopoti Microsoft Excel 365 programmā un apstrādāti SPSS programmas 29. versija. Rezultāti: Pētījumā piedalījās 22 pacienti, 59,1% (n=13) vīrieši un 40,9% (n=9) sievietes. Minimālais pacientu vecums- 46 gadi, maksimālais vecums - 73 gadi. Vidējais pacientu vecums ir 60,4 gadi (SD ± 7,50 gadi), vecuma mediāna = 62,5 gadi, modālais vecums = 64 gadi. Laikā periodā no 2019. gada janvārim līdz 2024. gada janvārim pacientiem tika veiktas divu tipu operācijas: 81,8% (n=18) tika veikta hemiglosektomija un 18,2% (n=4) totāla glosektomija. Kopumā no funkcionāliem traucējumiem biežāk pacienti atzīmēja grūtības norīt šķidrumus 68,2% (n=15), kur 40,9% (n=9) atzīmēja, ka grūtības ir ļoti izteiktas. Ļoti izteiktas grūtības ar cietu ēdienu uzņemšanu atzīmēja 40,9% (n=9). Nozīmīgas statistiskās saistības starp pacientiem kuriem ir grūtības norīt šķidrumu un operācijas veida nav (p=0,641), tāpat arī starp pacientiem, kuriem ir grūtības norīt cietu ēdienu un operācijas veida (p=0,641). Problēmas ar garšas uztveri bija ļoti izteiktas 27,3% (n=6). Artikulācijas traucējumus atzīmēja 59,1% (n=13) no kopēja respondentu skaita. Nozīmīgas statistiskās saistības starp pacientiem kuriem ir artikulācijas traucējumi un operācijas veida (p=0,502) vai staru terapijas (p=0,254) nav. Pēc psihoemocionālā stāvokļa novērtēšanas var secināt, ka 45,5% (n=10) jūtās ierobežoti savā ikdienā, 54,5% (n=12) jūt spēka un enerģijas trūkumu, 36,4% (n=8) atzīmēja ka savā ikdienā jūtās emocionāli, raudulīgi un vieglāk aizkaitināmi. Trauksmes vai baiļu sajūta ir sastopama 63,6 % (n=14) pacientu no visiem respondentiem. Vidējas veselības stāvokļa vērtējums pēdējās nedēļas laikā ir 6,05 (SD± 2,09) un vidējais vispārējās dzīves kvalitātes vērtējums ir 6,32 (SD± 2,03). Secinājumi:Pielietotais ķirurģiskās ārstēšanas veids neietekmē vispārējas dzīves kvalitātes un veselības stāvokļa novērtējumu respondentu vidū. | |
| dc.description.abstract | Topic relevance: Malignant tumors of the tongue are most commonly found in the oral cavity and according to data from the World Health Organization (WHO), their incidence is increasing. The basis of therapy for malignant tumors of the tongue is surgical treatment - either full or partial glossectomy, which is often combined with other treatment methods. Considering that the tongue is a multifunctional organ, after extensive tongue resections and reconstructive surgeries, functional disturbances and prolonged heightened psycho-emotional stress may occur, which may be associated not only with difficulties during the adaptation period but also with the patient's own condition.Objective: To investigate the functional and psycho-emotional status of patients after full or partial glossectomy with reconstructive surgery using microvascular transplantation. Methods: A prospective study involving 22 patients who underwent full or partial glossectomy between January 2019 and January 2024. An anonymous patient survey was conducted during outpatient visits. The questionnaire included questions about the patient's functional and psycho-emotional status after the treatment.Data were collected using Microsoft Excel 365 and analyzed using SPSS version 29.Results: The study included 22 patients, 59.1% (n=13) male and 40.9% (n=9) female. The minimum patient age was 46 years, the maximum age was 73 years. The average patient age was 60.4 years (SD ± 7.50 years), with a median age of 62.5 years and a mode of 64 years. Between January 2019 and January 2024, patients underwent two types of surgeries: 81.8% (n=18) underwent hemiglossectomy and 18.2% (n=4) total glossectomy. Overall, swallowing difficulties with liquids were more commonly reported by patients, with 68.2% (n=15) noting difficulties, of which 40.9% (n=9) described them as severe. Severe difficulties with solid food intake were reported by 40.9% (n=9). There were no significant statistical associations between patients experiencing difficulty swallowing liquids and the type of surgery (p=0.641), nor between patients experiencing difficulty swallowing solids and the type of surgery (p=0.641). Significant statistical associations were not found between patients experiencing articulation disorders and the type of surgery (p=0.502) or radiation therapy (p=0.254). After assessing psycho-emotional status, it was found that 45.5% (n=10) felt limited in their daily activities, 54.5% (n=12) experienced a lack of strength and energy, and 36.4% (n=8) reported feeling emotionally fragile, tearful, and easily irritable. Anxiety or feelings of fear were present in 63.6% (n=14) of all respondents. The average health status rating in the past week was 6.05 (SD± 2.09), and the average overall quality of life rating was 6.32 (SD± 2.03).Conclusions: The type of surgical treatment used does not affect the assessment of overall quality of life and health status among respondents. | |
