BRCA pozitīvo gēnu mutāciju incidence pacientēm ar ļaundabīgu olnīcu audzēju Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā no 2017. līdz 2022. gadam

Abstract

Ievads. Pasaulē olnīcu vēzis ir viens no izplatītākajiem ļaundabīgo audzēju veidiem sievietēm, un Latvija ierindojas pirmajā vietā Eiropā ar visaugstākajiem mirstības rādītājiem no olnīcu vēža. Viens no galvenajiem olnīcu vēža izplatības iemesliem ir novēlota diagnostika, kas būtiski negatīvi ietekmē dzīvildzes rādītājus pacientēm ar olnīcu vēzi. Viens no riska faktoriem, kas palielina iespējamību sievietēm dzīves laikā agrāk saslimt ar olnīcu vēzi, kā arī ietekmē kopējo dzīvildzes prognozi, ir BRCA gēnu mutācijas. Pozitīvo BRCA gēnu mutāciju noteikšana pacientēm ar olnīcu vēzi dod iespēju laicīgi uzsākt adekvātu terapiju, pagarinot slimības bezprogresijas periodu un uzlabojot dzīvildzes rādītājus. Darba mērķis. Izpētīt BRCA pozitīvo gēnu mutāciju incidenci pacientēm ar olnīcu ļaundabīgo audzēju. Metodes. Retrospektīvs pētījums tika veikts Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikā par laika posmu no 2017. līdz 2022. gadam. Pētījumā tika iekļautas 70 pacientes ar histoloģiski apstiprinātu un pirmreizēji diagnosticētu olnīcu ļaundabīgo audzēju. No pacientu datiem tika iegūta informācija par vecumu saslimšanas brīdī, diagnozi, slimības stadiju, audzēja morfoloģiju, histoloģisko diferenciācijas pakāpi (Grade). Pacientēm ar olnīcu ļaundabīgo audzēju tika izvērtēta somatiskā BRCA gēnu mutāciju esamība audzēja materiālā. Rezultāti. Pētījumā iekļautajām pacientēm vidējais vecums diagnozes brīdī bija 62.6 gadi un olnīcu vēzis visbiežāk skāra pacientes postmenopauzes periodā. Pacientēm ar pozitīvu BRCA gēnu mutāciju, vidējais vecums diagnozes brīdī bija 56.6 gadi. No pētījumā iekļautajām 70 pacientēm, visbiežāk olnīcu vēzis tika diagnosticēts III un IV stadijā. 75% gadījumu BRCA gēnu mutācijas tika testētas pacientēm II stadijā un vislielākais pozitīvo BRCA gēnu mutāciju īpatsvars bija pacientēm ar olnīcu vēzi I stadijā. Netika novērota statistiski nozīmīga saistība starp olnīcu vēža stadiju diagnozes noteikšanas brīdī un pacienšu testēšanu uz BRCA gēnu mutācijām. Pacientēm ar olnīcu ļaundabīgo audzēju prevelēja pozitīva BRCA1 gēna mutācija (n=10) ar Grade III histoloģisko diferenciācijas pakāpi. No visām olnīcu vēža pacientēm Grade III histoloģiskā diferenciācijas pakāpe tika noteikta 80% gadījumu. Olnīcu epiteliālais audzējs tika diagnosticēts 70% gadījumu no visām olnīcu vēža pacientēm un pacientēm ar pozitīvu BRCA gēnu mutāciju, olnīcu epiteliālais audzējs tika noteikts 78.3% gadījumu. Secinājumi. Olnīcu vēzis tiek diagnosticēts novēloti – III un IV stadijā. BRCA gēnu mutāciju testēšana pacientēm ar olnīcu ļaundabīgo audzēju netika veikta sistemātiski. Pozitīva BRCA gēnu mutācija tika konstatēta vairāk nekā pusei no pacientēm, kurām tika veikta somatisko BRCA gēnu mutāciju testēšana.

Introduction. Ovarian cancer stands as one of the most prevalent malignant tumors affecting women globally, with Latvia recording the highest mortality rates in Europe. A significant contributor to this is the late diagnosis of the disease, which adversely impacts patient survival rates. Among the key risk factors is the presence of BRCA gene mutations, which not only increase the likelihood of developing ovarian cancer but also influence the survival prognosis. Identifying BRCA gene mutations in ovarian cancer patients is crucial as it allows for the early initiation of targeted therapies, enhancing the chances of prolonged disease-free intervals and improved survival outcomes. Aim. This research aims to explore the prevalence of BRCA-positive gene mutations in patients diagnosed with ovarian malignancies. Methods. A retrospective study was conducted at the Oncology Clinic of Paul Stradins Clinical University Hospital over a five-year span from 2017 to 2022. The study encompassed 70 patients with histologically verified, newly diagnosed ovarian malignancy. Detailed patient data, including age at diagnosis, stage of disease, tumor morphology, and histological differentiation grade, were meticulously analyzed. This study primarily focused on detecting somatic mutations of the BRCA gene within tumor samples from these patients. Results. The median age at diagnosis for the study cohort was 62.6 years, with the majority being postmenopausal. Those with a positive BRCA gene mutation had a slightly lower average age of diagnosis at 56.6 years. Ovarian cancer predominantly presented at advanced stages—III and IV. In 75% of cases, BRCA gene mutations were tested in stage II patients, and the highest proportion of positive BRCA gene mutations was found in stage I ovarian cancer patients. Testing for BRCA mutations did not show a statistically significant correlation with the stage of ovarian cancer at diagnosis. Notably, a high incidence of Grade III histological differentiation was observed, particularly in those with a positive BRCA1 gene mutation. Additionally, 78.3% of patients with a BRCA mutation were diagnosed with ovarian epithelial tumors, compared to 70% of the overall study population. Conclusions. The findings underscore the prevalent issue of late diagnosis in ovarian cancer, commonly in stages III and IV. Testing for BRCA mutations was not consistently performed across the patient group, suggesting a need for more systematic genetic screening in ovarian malignancy cases to enhance early detection and treatment strategies. More than half of the patients evaluated exhibited a positive BRCA gene mutation.