Lamivudīna neefektivitātes riska faktoru analīze hroniska B hepatīta pacientiem

Abstract

Nosaukums: Lamivudīna neefektivitātes riska faktoru analīze hroniska B hepatīta pacientiem. Aktualitāte: Hronisks B hepatīts ir infekcija, kad HBV saglabājas organismā vairāk nekā sešus mēnešus. To raksturo HBsAg klātbūtne un daļai pacientu novēro aknu iekaisuma un/ vai fibrozes pazīmes. Mērķis: Analizēt faktorus, kas var ietekmēt lamivudina efektivitāti reālā dzīvē, pētot vairāku faktoru ietekmi, piemēram, koinfekciju, blakusslimībasun vecumu. Materiāls un metodes: Šis ir retrospektīvs pētījums, kurā analizēti dati par 105 SIA RAKUS stacionāra “Latvijas Infektoloģijas Centrs” pacientiem, izmantojot ambulatoro pacientu medicīniskās kartes. Tika pētīta sakarība starp vecumu un cirozi, kā arī ALAT un HBV DNS izmaiņas pirms, pēc lamivudina un pēc tenofovira uzsākšanas, aprēķināta p-vērtība, izmantojot Studenta t-testu un Hī kvadrāta testu. Rezultāti: No 105 dalībniekiem 89 (84,76%) bija jaunāki par 65 gadiem un 16 (15,24%) bija 65 gadus veci vai vecāki. Tika konstatēta statistiski nozīmīga atšķirība starp vecumu un koinfekciju (p=4,86e-6). Tomēr vecums un HBV DNS pēc LAM ārstēšanas bija neatkarīgi (p-vērtība = 0,841). 37,5% ≥65 gadus vecu pacientu un 16,9% ≤65 gadus vecu pacientu pirms LAM uzsākšanas bija ciroze. Pēc LAM terapijas cirozes rādītāji samazinājās attiecīgi līdz 3,37% un 6,25%. Tomēr tas nebija statistiski nozīmīgi (p=0,58). Secinājums: Tā kā ir ļoti mazs pacientu skaits, kuriem tiek pārbaudītas koinfekcijas, saistību starp vienlaicīgu HDV un/vai HCV infekciju un LAM neefektivitāti nevar skaidri noteikt. Netika noteikta tieša korelācija starp pacienta vecumu, HBV DNS līmeni diagnozes noteikšanas laikā un LAM neefektivitāti. Tomēr ārstēšana ar LAM bija efektīva, lai samazinātu fibrozes stadiju abu vecuma grupu pacientiem, tādējādi liecinot par pacientu līdzestību. Turklāt 32 (30%) pacientiem ārstēšana tika mainīta no LAM uz TDF saskaņā ar Latvijas medikamentu kompensācijas noteikumiem.

Title: Risk Factors Analysis of Lamivudine Inefficiency in Chronic Hepatitis B Patients Background: Chronic hepatitis refers to the infection where HBV persists for over six months, characterised by the presence of HBsAg and often accompanied by signs of liver damage. Objective: To analyze the factors that could influence the effectiveness of Lamivudine in a real-world setting by exploring the impact of numerous factors such as coinfection, comorbidities, viral resistance, and compliance. Material and methods: This study has adopted a retrospective approach comprising manual data collection of 105 patients from the medical archives of the Latvian Center of Infectious Diseases “Latvijas Infektoloģijas Centrs”. The association between age and cirrhosis and changes in ALT and HBV DNA before, after lamivudine and after giving tenofovir were studied by calculating the p-value using the ANOVA test and Chi-Squared test. Results: The analysis uses data from 105 participants, 89 (84.76%) of whom were younger than 65 years of age, and 16 (15.24%) were 65 years of age or older. Statistical significance was found between age and co-infection (p=4.86e-6). However, the age and HBV DNA after the LAM treatment were independent (p-value=0.841). Roughly 37.5% of ≥65 years old patients, and 16.9% of ≤65 years old had fibrosis stage 4 which was tested using FibroScan before giving LAM and the rest had no cirrhosis. After LAM was administered, this percentage plummeted to 3.37% and 6.25%, respectively. However, it was not statistically significant (p=0.58). Out of 105 patients, 32 (30.47%) were switched from LAM to TDF. Conclusion: Due to the very low number of patients being tested for co-infections, the association between co-infection with HDV and/or HCV and LAM inefficiency cannot be strongly expressed. No direct correlation between the age of the patient, levels of HBV DNA on diagnosis, and LAM inefficiency was established. However, treatment with LAM effectively reduced the fibrosis stage in patients of both age groups, suggesting patient compliance. Moreover, the treatment in 32 (30%) patients was switched from LAM to TDF, possibly due to the reimbursement laws in Latvia.