Izpēte par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret piedalīšanos vēža skrīningā

Abstract

Vispārīga informācija: Vēža slodze Latvijā ir augsta. Kopš 2009. gada, kad sāka īstenot valsts organizēto krūts, dzemdes kakla un nesen arī kolorektālā vēža un prostatas vēža profilaktisko pārbaužu jeb skrīninga programmu, onkoloģiskā skrīninga īpatsvars nav sasniedzis 65%. Latvija saskaras ar virkni izaicinājumu: veselības sistēmai ir nepietiekams finansējums, un veselības aprūpes izdevumi ir nepietiekami. Pacienti bieži saskaras ar ilgu gaidīšanas laiku ārsta apmeklējumam vai procedūrām, as liek viņiem vērsties pie privātās aprūpes un rezultējas ar lieliem personīgajiem maksājumiem par privāto aprūpi. Turklāt ģimenes ārsti parasti nepiedāvā profilaktiskos pasākumus. Vēža reģistri netiek regulāri atjaunināti, rezultējoties ar neprecīzu vēža gadījumu izsekošanu. Ierobežotie ieguldījumi sabiedrības izglītošanā par vēzi liecina par nepietiekamu informētību par skrīningu. Vēzis bieži tiek diagnosticēts progresīvās stadijās, kas ierobežo ārstēšanas iespējas. Mērķis: Pētījuma mērķis ir novērtēt sakarību starp informētību un valsts organizēto skrīninga programmu apmeklējumu skaitu atbilstošo Latvijas iedzīvotāju vidū un raksturot faktorus, kas ietekmē dalību šajās programmās. Materiāli un metodes: Tika veikts šķērsgriezuma pētījums, kas balstīts uz anonīmu tiešsaistes aptauju Latvijas iedzīvotāju vidū. Aptauja tika izveidota, izmantojot “QuestionPro”. Dati apkopoti no 01.09.2023 līdz 31.01.2024. Aptaujā tika vērtēti demogrāfiskie dati, ar veselību saistītie dati, zināšanas par skrīningu kopumā, kā arī motivējošie un ietekmējošie faktori. Datu analīze tika veikta, izmantojot “Python” versiju 3.12.3. Pēc tam tika aprēķinātas nozīmes, lai analizētu pētījuma jautājumus. Pieņemot, ka starp mainīgajiem lielumiem nav atkarības. Tika veikta loģistikas regresijas analīze. Rezultāti: Pētījumā tika iekļauti 77 dalībnieki, kuri ir tiesīgi piedalīties valsts organizētajā skrīningā Latvijā. Sieviešu dalībnieču vidējais vecums ir 53.78 gadi, vīriešu vidējais vecums 52.38 gadi; lielākā daļa bija no Rīgas (70.12%) un Daugavpils (3.89%). Lielākajai daļai dalībnieku bija augstākā izglītība (49.35). 89.6% dalībnieku Latvijā ir savs ģimenes ārsts, bet tas pārsvarā tiek apmeklēts tikai nepieciešamības gadījumā (54.5%). 84.4% sieviešu apmeklēja savu ginekologu pirms vairāk nekā gada. No pētījuma izlases 82.53% ir pazīstami ar skrīninga jēdzienu Latvijā. Izpratnes līdzdalības līmenis ir 41.5% un informētības nepiedalīšanās rādītājs ir 29.1%. Sievietes ir labāk informētas par vēža skrīningiem (p=0.07), jaunāks vecums pozitīvi ietekmēja dalību skrīningā (p=0.02), augstākās izglītības līmenis ir saistīts ar dalības līmeni (p=0.04), un nav būtiskas saistības starp sociālekonomiskajiem faktoriem un līdzdalības līmeni (p=0.56). Secinājumi: Informētība veicina augstāku dalības līmeni valsts organizētajās vēža pārbaudēs Latvijā. Sieviešu dzimums ir vairāk informēts par skrīninga programmām Latvijā. Veselības sistēmas pārstrukturēšana Latvijā varētu uzlabot situāciju.

Background: The cancer burden is high in Latvia. Since the implementation of state-organized screening programs in 2009 for breast, cervical, colorectal cancer, prostate cancer, participation uptake in oncological screening has not reached the target of 65%. Latvia faces a range of challenges: The health system is underfunded, health spending is insufficient. Patients often face long waiting times for doctor visits or procedures, leading them to compensate with high out-of-pocket payments for private care. Moreover, preventive measures are not routinely offered by GPs. Cancer registries are not updated regularly, impending accurate tracking of cancer cases. Limited investments in public education on cancer reflect the lack of awareness towards screenings. Cancer is often diagnosed in advanced stages, which limits treatment options. Objectives: The study aims to assess the relationship between awareness and attendance rate in state-organized screening programs within the eligible Latvian population and characterize the factors affecting participation in these programs. Material and Methods: A cross-sectional study based on an anonymous online survey among the Latvian population was performed. The survey was created by using “QuestionPro”. Data was collected from 01.09.2023 till 31.01.2024. The survey assessed demographic data, health-related data, knowledge about screenings overall, and motivational and influencing factors. The analysis of the data was carried out by “Python” Version 3.12.3. Significances were calculated to study the research questions by comparing observed frequencies in the contingency table to the frequencies that would be expected under the assumption of independence between the variables. Logistic regression analysis was conducted. Results: The study included 77 participants eligible to participate in state-organized screening. The mean age of female participants is 53.78 years, the mean age of males is 52.38. Most were from Riga (70.12%) and Daugavpils (3.89%). Most participants had a university degree (49.35%). 89.6% of the participants have a GP in Latvia, but mostly attend only when needed (54.5%). 84.4% of female participants went to their gynecologist over one year ago. Of the study sample, 82.53% are familiar with the concept of screening in Latvia. Most participants learn about screening through their GP (29.87%). The Awareness-participation rate is 41.5% and the Awareness-non-participation rate is 29.1%. Females are aware of cancer screenings (p=0.07) younger age positively influencing screening participation (p=0.02), higher education level associated with participation rate (p=0.04), and no significant association between socioeconomic factors and participation rate (p=0.56). Conclusion: Awareness contributes to a higher participation rate in state-organized cancer screenings in Latvia. The female gender is more aware of screening programs in Latvia. Restructuring the health system in Latvia could be beneficiary.